Engurē būs demonstrāciju vieta punktveida piesārņojuma samazināšanai

Pērnā gada nogalē noslēgušies projekta LIFE Goodwater IP sagatavošanās darbi labās prakses demonstrāciju vietas izveidei punktveida piesārņojuma samazināšanai. Engurē veikts pētījums un iztrādāts novērtējuma ziņojums, izveidots decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, novērtēti Engures ciema centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības rādītāji, kā arī veikts Engures iedzīvotāju un tūristu skaita monitorings un izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis.

Pētījums dod vērtīgus datus

Engures ciema centralizētā notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma ir salīdzinoši neliela, tā savāc notekūdeņus no 651 iedzīvotāja jeb 45% no kopējā iedzīvotāju skaita. Liels iedzīvotāju īpatsvars dažādu iemeslu dēļ izvēlas lietot decentralizētās kanalizācijas sistēmas, tāpēc decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveide bija vērtīgs datu pienesums gan Engures novada pašvaldībai, gan projektam, jo sniegs iespēju turpmāk precīzi aprēķināt Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslogojumu un nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstoši attīrītu notekūdeņu izplūdi vidē. Pētījumā iegūtie dati sniedz informāciju ne tikai par izplatītākajiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu veidiem (krājtvertnes un septiķi), bet arī par uzstādīto iekārtu apkopes biežumu un iedzīvotāju radīto notekūdeņu izvešanas paradumiem. Reģistra izveides nolūkā veiktajā anketēšanā tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz pieslēgšanos centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkliem – 79% respondentu norādīja, ka to darītu, ja būtu šāda iespēja. Šāds rezultāts vērtējams pozitīvi attiecībā uz iedzīvotāju gatavību mainīt izvēlētās kanalizācijas sistēmas veidu.

Nepieciešams informēt iedzīvotājus par decentralizēto notekūdeņu ietekmi uz veselību un vidi

Iedzīvotājiem būtu vairāk jāzin par notekūdeņu ietekmi uz veselību un vidi. Analizējot respondentu atbildes, varēja konstatēt, ka iedzīvotājiem, kuri izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas, trūkst izpratnes par šādu sistēmu darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī par to ietekmi uz pašu īpašnieku un līdzcilvēku veselību. Lai uzlabotu situāciju un novērstu potenciālos riskus videi un veselībai, nepieciešama skaidrojoša informācija iedzīvotājiem par šiem jautājumiem un visaptveroša sabiedrības izglītošana. Iedzīvotāju aktīvā iesaiste konkrētā reģistra izveidē apliecina iedzīvotāju ieinteresētību minētajos jautājumus izveidē. Aptaujā  saņēmām 303 atbildes no 384 uzaicinātajām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāju un tūristu skaita monitoringa dati apstiprināja iepriekš veiktos novērojumus un pieņēmumus, ka cilvēku pieaugums gada siltā laika sezonā Engurē ir ļoti ievērojams: vasaras periodā, augustā sasniedzot pat 359% pieaugumu, skatot pret bāzes datiem, kuru noteikšanā tika izmantota Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Plānojot turpmākos komunālo pakalpojumu sniegšanas principus šo informāciju ir jāņem vērā, jo būtiski tiek ietekmēts gan centralizētās ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēmu noslogojumus, kam ir sezonāls raksturs.

Izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis

Pētījuma ietvaros tika izveidots Engures ciema gruntsūdeņu hidroģeoloģiskais modelis, kurā redzami gruntsūdeņu līmeņi un plūsmas virzieni, īpašu uzsvaru liekot uz tām Engures ciema daļām, kur nav izbūvētas centralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas.

Šāds modelis ļauj noteikt potenciālu piesārņojuma pārneses virzienu, ko rada decentralizētās kanalizācijas sistēmas un definē riskus, kas saistīti ar piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Tika izpētīti un ņemti vērā gruntsūdens plūsmas virzieni, aprēķināto vidējo gruntsūdens plūsmu ātrumi, kā arī potenciālie pašattīrīšanās procesi gruntsūdens horizontā.

Pētnieki pievērsa uzmanību arī apbūves teritoriju ar individuāliem notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem atrašanās vietām. Lai arī reģionālā gruntsūdens plūsma vērsta Rīgas jūras līča virzienā un dabiskā gruntsūdens plūsma Engures ciemā ir būtiski izmainīta antropogēnās ietekmes rezultātā, tomēr decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītais piesārņojums šobrīd paliek lokāli Engures ciema pašvaldības teritorijā. Pētnieki norāda uz nepieciešamību veikt visaptverošus mērījumus nākotnes situācijas modelēšanai, lai pilnībā novērstu jebkādus potenciālos draudus piesārņojuma nokļūšanai līdz Baltijas jūrai.

Hidroģeoloģiskā modeļa izstrādes un gruntsūdens testēšanas laikā konstatēts, ka gruntsūdens Engures ciema teritorijā ievāktajos paraugos ir mikrobioloģiski piesārņots un nebūtu ieteicams lietot dzeršanai nevārītu ūdeni. Te gan jāņem vērā, ka paraugi tika ievākti no iedzīvotāju īpašumos esošajām četrām akām, tāpēc konstatējums attiecināms uz sekliem un neaizsargātiem gruntsūdeņiem, nevis uz dziļurbumiem. Lai arī atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ūdens kvalitātes robežvērtībām ūdens paraugos netika klasificēts kā piesārņots, tomēr konstatētais piesārņojums liecina par neatbilstošu decentralizētu notekūdeņu apsaimniekošanu, kas tiešā veidā ietekmē blakus esošo aku ūdens kvalitāti.

Tika veikta arī sistemātiska diennakts notekūdeņu paraugu vākšana Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lai mērītu ieplūdes un izplūdes notekūdeņu sastāvā esošo ķīmisko vielu – kopējā fosfora, kopējā slāpekļa, ķīmiskā un bioloģiskā skābekļa patēriņa un suspendēto vielu – koncentrācijas. Izvēlētā metode ļāva izslēgt lielu nejaušo faktoru ietekmi, kas var ietekmēt oficiālā monitoringa rezultātus, kas notiek reizi ceturksnī.

LVĢMC veic mērījumus Engures notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, foto: Magda Jengena, Pasaules Dabas Fonds

Apkopojot testēšanas pārskatos uzrādītos rezultātus, varēja secināt, ka Engures ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtas kopumā veic savas funkcijas atbilstoši izsniegtās B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem un kopējā notekūdeņu kvalitāte pēc attīrīšanas tika novērtēta kā nosacījumiem atbilstoša. Jāatzīmē, ka monitoringa laikā tomēr tika konstatēts, ka Engures ciema attīrīšanas iekārtās ieplūstošie neattīrītie notekūdeņi neatbilst tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošiem parametriem.

LVĢMC veic mērījumus, foto: Magda Jengena, Pasaules Dabas Fonds
Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols rāda, kādi izskatās notekūdeņi pirms attīrīšanas, foto: Magda Jentgena
Engures ciema notekūdeņi pirms un pēc attīrīšanas, foto: Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonds

Iegūtie rezultāti ir noderīgs materiāls Engures novada pašvaldībai, lai plānotu turpmākās rīcības saistībā ar Engures ciema centralizēto un decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzlabošanu.

Nākamie soļi projektā paredz tehniskā projekta izstrādi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, lai nodrošinātu modernus un apkārtējai videi draudzīgus risinājumus notekūdeņu turpmākai apsaimniekošanai.

Minēto darbu sekmīgu un koordinētu norisi Engurē nodrošināja LIFE GoodWater IP projekta partneri – projekta vadošais partneris Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, aktivitātes atbildīgais partneris – biedrība “Baltijas krasti”, kā arī citi partneri – Engures novada pašvaldība, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts BIOR, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Savukārt pētījumu atbilstoši Engures novada pašvaldības izsludinātajā iepirkumā noteiktajām prasībām, veica uzņēmumu apvienība SIA “PMF Group”, SIA “INNOMATRIX”, SIA “EKOLAT” un SIA”I.A.R”.

Attēlā: Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols demonstrē GoodWater IP vadītājai Lindai Fībigai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadības pulti savā tālruni foto: Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonds

Informāciju sagatavoja:

Iluta Dzene, biedrība “Baltijas Krasti,” tālrunis: +371 29548983

un

Margarita Apine, LIFE GoodWater IP Komunikācijas vadītāja, tālrunis +371 26463899