Aktualitātes

  • LIFE programmas jubilejas talkā ravē puķu sprigani

    Šogad LIFE programma svin 30 gadu jubileju. Lai atzīmētu šo notikumu, abi Latvijas Integrētie projekti LIFE-IP LatViaNature un LIFEGoodWaterIP rīkoja invazīvās puķu spriganes (Impatiens glandulifera) ravēšanas talku dabas liegumā “Raunas Staburags”, ierobežojot invazīvā auga izplatību gar un ap Raunas upi.  Talkā piedalījās LIFE projektu īstenotāji, kopumā gandrīz 30 dalībnieku.

    Raunas Staburags ir unikāls avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Tā ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienībā prioritāri aizsargājama biotopa “Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus” atradnēm valstī. Lai saglabātu dabas liegumā esošās dabas vērtības, būtiska ir invazīvo sugu izplatīšanās ierobežošana – invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē.

    Latvijā puķu sprigane ir viena no invazīvajām svešzemju sugām ar augstu invāzijas potenciālu. Tā pielāgojas dažādiem vides apstākļiem, strauji aug un ātri vairojas – no viena auga var izdīgt līdz pat 2000 sēklu! Mežos puķu sprigaņu audzes noēno jaunos kokus un kavē meža atjaunošanos. Mitrās upju un ezeru piekrastēs puķu spriganes veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst – tas ir liels apdraudējums augu un kukaiņu sugu daudzveidībai upju krastos.

    Ravēšana ir viens no efektīvākajiem puķu spriganes izskaušanas veidiem – to var sākt no maija vidus. Svarīgi ir nepieļaut sēklu veidošanos (ap jūlija vidu) un izsēšanos. Invazīvo puķu sprigani var iznīcināt arī pļaujot vai nogriežot, pirms tā sāk ziedēt vai arī ziedēšanas sākumā. Izravētie vai nopļautie augi ir jāsavāc – ja tos atstāj, tiem veidojas gaisa saknes, kas saniedz zemi un augs turpina augt, ziedēt un veidot sēklas. Jāpārliecinās, lai izrautie augi aizietu bojā, tos var salikt plēves maisos vai slēgtās tvertnēs, kamēr tie sapūst.

    Abos Integrētajos projektos būtiska aktivitāte ir brīvprātīgo dabas saglabāšanas pasākumi – talkas. Puķu spriganes ravēšanas talka norisinājās iniciatīvā “Daru labu dabai” sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu.

    LIFE integrētie projekti Latvijā neformāli sadarbojas un atbalsta viens otru jau kopš otrā projekta uzsākšanas laika 2021. gadā. Projektiem ir daudz saskarsmes jomu.  Upju un to krastu sakopšana ir viena no tām, jo upes ir ne tikai Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa un rekreācijas vieta cilvēkiem, bet arī migrācijas koridors invazīvajām sugām. Tāpēc sadarbība upēs un pie tām ir būtiska abiem projektiem un ieguldījums Latvijas dabas saglabāšanā.

  • Piešķirti četri LIFE GoodWater IP mazie granti

    Ar LIFE GoodWater IP mazo grantu shēmas atbalstu pašlaik darbu uzsākuši divi projektu īstenotāji,  kas abi darbojas Pededzes upes baseinā. SIA FAPS kopā ar  apkārtējiem uzņēmējiiem un biedrībām uzsākušas darbus, lai Pededzes upes baseinā uzlabotu zivju un citu hidrobiontu dzīves apstākļus, samazinot biogēnu noplūdi no zivju audzētavas un bebru darbības, kā arī veicot upes pārveidojumus, plāno palielināt upes straujteču posmu funkcionalitāti. Alūksnes novada dome, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un biedrībām, plāno nojaukt pussabrukušu tiltu un, izmantojot tilta konstrukcijās esošos materiālus, uzlabot lašveidīgo zivju nārsta vietas.

    Patreiz notiek abu projektu darbību saskaņošana Valsts Vides dienestā, lai pārliecinātos, ka plānotie darbi sakrīt ar apkārtējās vides vajadzībām.

    Pieņemti arī lēmumi par grantu piešķiršanu Siguldas un Balvu novada pašvaldībām projektu īstenošanai sadarbībā ar partneriem, pašlaik notiek līgumu slēgšana.

    Viens no veiksmīgas ūdensobjektu tīrības nodrošināšanas priekšnoteikumiem ir cieša sadarbība starp ūdens sateces baseina vietējiem iedzīvotājiem. Lai palīdzētu uzlabot virszemes ūdeņu kvalitāti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs  (LLKC) sadarbībā ar partneriem izsludināja konkursu ideju atlasei LIFE GoodWater IP projektā. Pieteikties mazo grantu programmai tika aicināti iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

    Projekta gaitā organizatori vēlas stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, lauksaimniekiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem, sniedzot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu kopienām, kas savā pašvaldībā ir gatavi risināt ūdens piesārņojuma problēmu ar zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem. Piedalīties grantu konkursā drīkst pretendenti no visas Latvijas teritorijas.

    Kopējais šajā fāzē pieejamais grantu budžets bija 50 000 eiro, un viena projekta apjoms tika plānots no 800 līdz 8000 eiro. Atbalsta intensitāte ir 100%.

    Pieteikšanās notika divās kārtās – pirmajā  kārtā lūdzām iesniegt īsus idejas pieteikumus, aprakstot ideju, partnerību un paredzamo ieviešanas gaitu. Otrajā kārtā apstiprināto ideju autori rakstīja pilnu projekta pieteikumu, detalizēti aprakstot paredzamās darbības. Izvērtējot projektus, tika ņemta vērā ideju dažādība, atbalstot ne vairāk kā divus paredzamajās aktivitātēs līdzīgus projektus, lai parādītu pēc iespējas vairāk dažādas pieejas ūdeņu uzlabošanai.

    Projektu ideju atlases kārtā tikai iesniegti 35 pieteikumi par kopējo summu 294287, 85 EUR. Vērtēšanas komisija dalībai otrajā  – granta projektu pilnā pieteikuma aizpildīšanai, izvirzīja sešas projektu idejas. Turpināt dalību grantu konkursā izvēlējās četri pretendenti. Šobrīd esam projektu apstiprināšanas un līgumu parakstīšanas procesā, lai pieteicēji varētu uzsākt paredzētās aktivitātes.

    Nākošo grantu shēmas kārtu plānots izsludināt 2022. gada otrajā pusē, projektu realizācijai atvēlot līdz 50 000 eiro.

    Foto: no Alūksnes novada domes arhīva

    Plašāka informācija: Anita Dzelme, LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja, e-pasts: Anita.Dzelme@llkc.lv, tālrunis: 29736468