2025. gada 8.–9. oktobrī norisinājās LIFE GoodWater IP 3. Starptautiskā konference “Ūdensmala – kur satiekas ūdens, zeme un cilvēks. Prakses un izaicinājumi upju baseinu apsaimniekošanā.” Kā vēsta konferences nosaukums, šogad pasākumu caurvija ideja par ūdensmalu kā vidi, kur notiek dažādu faktoru mijiedarbība. Konferenci sākām, dodoties uz Tukuma pusi, kur aplūkojām cilvēka un dabas attiecības Slocenes atšķirīgajās ūdensmalās. Savukārt konferences otrajā dienā izzinājām dažādus piemērus, kā ūdensobjektu krastos salāgot sadzīves un saimniecības vajadzības ar dabas interesēm.
Konferences pirmās dienas materiāli pieejami ŠEIT.
8. oktobrī bija rudenīgi saulaini laikapstākļus – ideāls fons, lai 51 dalībnieka pulkā sekotu Slocenes ritējumam un dažādiem piemēriem, kā cilvēks saimnieko šīs upes krastos. Pirmā pietura – Tukuma novada pašvaldības telpas, kurās viesus laipni sagaidīja Roberts Šiliņš, Tukuma novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists, sniedzot īsu ieskatu pašvaldības aktivitātēs ūdens apsaimniekošanas jomā. Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra stāstīja par ūdens kvalitātes problēmām Slocenes upes sateces baseinā, kā arī minēja dažādus pasākumus un rīcības, kas tiek jau veikts situācijas uzlabošanai.
Pirmā pietura pie Slocenes upes bija Tukuma pilsētas centrā, kur R. Šiliņš vēstīja par pašvaldības paveikto šajā upes posmā. Gar upes krastiem izzāģēti krūmi un pļautas niedres, kā arī invazīvie augi (latvānis) . Upmalā plānots veicināt palieņu pļavu veģetācijas attīstību, savukārt pati upe šeit attīrīta no ūdensaugiem, sekmējot straujāku ūdens tecējumu. Pašvaldības ieskatā šī teritorija ir nozīmīga kā rekreācijai, tā dabas daudzveidības veicināšanai.
Pēc Tukuma apciemojuma ceļš veda uz Slokleju – vietu, kur LIFE GoodWater IP projektā Slocenes augštecē izbūvēts virszemes plūsmas mākslīgais mitrājs. Mitrājs veidots, paplašinot un padziļinot upi, tādējādi samazinot upes straumes ātrumu. Mitrāja seklūdens zonā augošie ūdensaugi (niedres u.c.) uzņem ūdenī izšķīdušās augu barības vielas, savukārt dziļūdens zonā uzkrājas ūdenī suspendētās cietās daļiņas – smiltis, māli, detrīts u.c. Par šo risinājumu stāstīja Artūrs Veinbergs no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, kā arī Edgars Griķītis no VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. A. Veinbergs atzina – ja būtu iespējams, šo mitrāju varētu veidot vēl lielāku, jo mitrāja “darba lauks” jeb attīrāmo ūdeņu sateces baseins ir gana plašs. Tāpat pavisam efektīvi mākslīgos mitrājus ir izbūvēt uz meliorācijas drenu notekām, ja to ūdeņos konstatētas paaugstinātas biogēno elementu koncentrācijas.
Pēc maltītes Šlokenbekas muižas restorānā dalībnieki aplūkoja Sloceni muižas tuvumā. Šeit “muižas laikos” mākslīgi izveidota īpaša muižas sala – izrokot kanālu, atdalīta zemes strēle, kas iekopta kā ainaviskai atpūtai paredzēta teritorija. Sala nesen tikusi atjaunota – par šo kopienas iniciatīvu stāstīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns. Savukārt upes ekoloģisko stāvokli šajā vietā “lasīt” palīdzēja hidrobioloģe, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un LIFE GoodWater IP eksperte Laura Grīnberga. Viņa šeit pēdējo reizi bijusi pirms sešiem gadiem, kad sala vēl nebija atjaunota. Upes krastus bija pārņēmuši latvāņi, ūdens bijis duļķains. Kā minēja L. Grīnberga, šajā vietā upei vēsturiski bija jācīnās ar notekūdeņu piesārņojumu – agrāk netālajā Šlokenbekas dīķī pastāvīgi ieplūduši neattīrīti notekūdeņi, vairākas reizes pieredzēta arī masveida zivju bojāeja. Lai arī ūdens upē nu kļuvis caurredzamāks, gan dūņas upes gultnē, gan gaisā virmojošais aromāts liecina, ka augsta biogēno elementu koncentrācija upē joprojām ir problēma. Tāpat ietekmi uz upes ekosistēmu atstāj arī mazās hidroelektrostacijas darbība – par to liecina upes krastos manāmās mirušās zonas jeb pelēkās joslas, kurās ūdens svārstību dēļ nespēj nostiprināties pastāvīga veģetācija.
Kur beidzas Slocene, tur beidzām arī izbraukumu – devāmies uz Kaņiera ezeru! Šogad Kaņiera ezera laivu nomas bāze un daļa ezera ieguvusi jaunu apsaimniekotāju. Tagad rūpi par to tur SIA “Ecosystem Solutions Latvia”, kuras pārstāves Arta Ķauķe un Gerda Čevere ieskicēja uzņēmuma vīziju ne tikai ainaviskās, bet arī dabas daudzveidībai tik nozīmīgās teritorijas attīstībai. A. Ķauķe uzsvēra, ka turpmāko 12 gadu laikā plānots laivu bāzi attīstīt par starptautisku dabas izpētes un atpūtas centru.
Pēc iedvesmas smelšanas dažādās ūdensmalās laiks atpūtai, lai intensīvi strādātu konferences otrajā dienā – plenārsesijā un 6 tematiskajās grupās. Par to, kā konferences dalībniekiem veicās pasākuma otrajā dienā, jau drīzumā!
Par konferences organizēšanu rūpējās LIFE Good Water IP partneris Baltijas Vides Forums.
