Pirmdien, 10. februārī, LIFE GoodWater IP komanda tikās ar Cēsu novada pašvaldības un Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības (GIAB) – kurai deleģēta novada publisko ūdensobjektu apsaimniekošana – pārstāvjiem. Tikšanās gaitā projekta komanda iepazīstināja cēsniekus ar LIFE GoodWater IP aktivitātēm, kā arī ar pētījumu rezultātiem par migrācijai nozīmīgiem šķēršļiem Cēsu ūdenstecēs un zivīm nepārvaramām caurtekām Cēsu novadā.
Diskusijā piedalījās:
| Inese Suija-Markova | Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece |
| Inta Ādamsone | Cēsu novada Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja |
| Zane Pīpkalēja | Cēsu novada Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas Vides attīstības projektu vadītāja |
| Jānis Balodis | Cēsu novada Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas Vides aizsardzības speciālists |
| Ainārs Šteins | Biedrības “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” valdes priekšsēdētājs |
| Jānis Šīre | LIFE GoodWater IP vadītājs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| Linda Fībiga | LIFE GoodWater IP vadītāja vietniece, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| Kaspars Abersons | LIFE GoodWater IP zivju eksperts, Valsts zinātniskā instutūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks |
| Magda Jentgena | LIFE GoodWater eksperte, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja |
| Ieva Vītola | LIFE GoodWater komunikācijas vadītāja, Pasaules dabas fonda komunikācijas speciāliste |
Sanāksmi ievadīja J. Šīres prezentācija par projektu LIFE GoodWater – tā mērķiem un veiktajām aktivitātēm. Viens no projektā ietvertajiem riska ūdensobjektiem ir Mergupe, kas ietilpst Cēsu novadā. Šīs upes kontekstā būtiski ir vairāki hidromorfoloģiskie pārveidojumi (aizsprosti), daļa no tiem nav reģistrēti – tiem nav “saimnieka”.
K. Abersons turpināja sanāksmi, prezentējot materiālu “Migrācijas šķēršļi Cēsu novadā”. Prezentācijā K. Abersons uzsvēra senleju nozīmi, jo tieši šajās reljefa makroformās plūstošajās upēs (ar salīdzinoši lielu kritumu) ir vairāk straujteču, kas svarīgas zivīm (piem., vimbām, nēģiem, taimiņiem un lašiem). Un Gaujas Nacionālais parks, tostarp Cēsu novads, ir šādām upēm bagāts. Upēs Cēsu novada teritorijā apzināti 72 dažādi migrācijas šķēršļi – 9 hidroelektrostacijas, 39 citi aizsprosti (piemēram, dzirnavezeri), 6 aizsprostu paliekas, 5 caurtekas, 1 ūdenskritums un 12 citu veidu sķēršļi (dīķi, krāvumi u.c.). Īpaši nozīmīgus zivju migrācijas šķēršļus BIOR apkopojis nozīmīgāko šķēršļu TOP 70. Cēsu novadā no tiem atrodami 5: Vaives dzirnavas, Kārļu un Billes HES, Braslas HES un Krīgaļu HES. Nodrošinot brīvu migrāciju šo škēršļu skartajos upes posmos, būtu iespējams paaugstināt migrējošo zivju populācijas: par +1,1% vimbām, +2,5 % lašiem, +4,3% nēģiem un +5,3% taimiņiem. K. Abersons akcentēja, ka šķēršļa demontāža ir efektīvākais risinājums, turklāt izmaksas ir vienreizējas (bez turpmākām uzturēšanas izmaksām). Kā citi risinājumi izskatāmi arī zivju ceļi (dabiskie un tehniskie) un mākslīgās straujteces lejpus sķēršļiem.
Sanāksmi turpināja M. Jentgena, stāstot par zivīm nepārvarajām caurtekām Gaujas baseinā. Tās Pasaules dabas fonda īstenota projekta ietvaros kartētas, balstoties attālās izpētes datos un pēc tam apsekotas dabā. No kopā identificētajām 98 caurtekām 74% izrādījušās zivīm nepārvaramas. Papildus iemesls caurteku pārbūvei ir arī plūdu riska mazināšana.
Tikšanās gaitā Cēsu pašvaldība un Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība pauda interesi sadarboties ūdensobjektu kvalitātes uzlabošanā, uzsverot laicīgas iniciatīvu plānošanas nozīmi. Novada interesi stiprina arī fakts, ka tas ir daļa no Latvijā pirmā Bioreģiona. Tika pārrunāti dažādi pašvaldību un GIAB interesējoši jautājumi un potenciālās sadarbības iespējas nākotnē. Kā viens no nākotnes plāniem tika iezīmēts LIFE GoodWater IP īstenots semināri pašvaldību būvvalžu speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar upju atbrīvošanu no dažādiem šķēršļiem.
Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras.
