Difūzais piesārņojums

 

Tematiskās grupas vadītājs Ainis Lagzdiņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

 

Projekta difūzā piesārņojuma tematiskās grupas veiktās aktivitātes saturiski saistītas ar ūdens kvalitātes stāvokļa noteikšanu un novērtēšanu lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ietekmētajās platībās, pastiprinātu uzmanību pievēršot potenciālajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu avotiem izvēlētajos riska upju ūdensobjektos (Aģe, Slocene, Auce un Ēda). Papildus tematiskās grupas īstenotās aktivitātes saistītas ar Saukas ezera kompleksu izpēti, kas ietver hidrobioloģisko, hidroķīmisko un hidromorfoloģisko ūdens kvalitātes rādītāju konstatēšanu un analīzi. Balstoties uz visaptverošiem ūdens kvalitātes stāvokļa novērtēšanas rezultātiem, projekta partneri izstrādā rekomendācijas un praktiski ievieš pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot riska upju un ezeru ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti.

A1 sagatavošanās aktivitātes ietvaros Aģes, Slocenes, Auces un Ēdas ūdensobjektos identificētas ūdensteces, kuru ūdeņiem raksturīgas paaugstinātas slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas. Esošā ūdens kvalitātes stāvokļa noteikšana balstīta uz projekta ieviešanas gaitā īstenotajām ūdens kvalitātes monitoringa aktivitātēm, kuras uzsāktas 2020. gada maijā un ietver mērķtiecīgu, nepārtrauktu, sistemātisku un regulāru ūdens paraugu ievākšanu 57 izvēlētās vietās. Ūdeņu paraugi tika ievākti Aģes, Slocenes, Auces un Ēdas upju augštecēs, vidus posmos un lejtecēs, kā arī nozīmīgākajās minēto upju pietekās. Lai raksturotu lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, ūdeņu paraugi ievākti lauksaimniecības zemēs ierīkotos drenu kolektoros un koplietošanas ūdensnotekās (novadgrāvjos) un ūdenstecēs pirms un pēc mājdzīvnieku novietnēm, kurām raksturīgs palielināts mājdzīvnieku skaits. Papildus ūdeņi paraugi ievākti ūdenstecēs pirms un pēc apdzīvotu vietu un uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lai iegūtu priekšstatu par iekārtu darbības efektivitāti.

Ūdensteču sateces baseiniem, kuros novērotas paaugstinātas slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas, tika sagatavotas rekomendācijas un tehniskie risinājumi praktiskai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumu ieviešanai. Atkarībā no vietai raksturīgajiem apstākļiem ieteikta videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu (sedimentācijas baseini, divpakāpju grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža un mākslīgie mitrāji) vai zaļā infrastruktūras elementu (buferjoslas, inteliģentās buferjoslas, piesātinātās buferjoslas, koka šķeldas bioreaktori, sedimentu uztvērēji, zālāju ūdensceļi, ievalkas ar veģetāciju, infiltrācijas tranšejas, barjeras/uzvērēji grāvjos un ievalkās, infiltrācijas baseini un uzvērējakas) ieviešana. Papildus A1 aktivitātes ietvaros veikts zaļās infrastruktūras elementu ieviešanas efektivitātes un ekonomisko aspektu novērtējums, kā arī sagatavots administrēšanas sistēmas izvērtējums zaļās infrastruktūras elementu izveidošanai, t.sk., juridiskās attiecības ar zemes īpašniekiem, kompensācijas, atļaujas, saskaņojumi.

Balstoties uz A1 sagatavošanās aktivitātes īstenošanas laikā iegūtajiem rezultātiem, C5 demonstrāciju aktivitātes ietvaros dabā praktiski ierīkoti sekojoši pasākumi, kur mērķis ir samazināt slāpekļa un fosfora savienojumu, suspendēto vielu (augsnes un organiskās vielas daļiņas) koncentrācijas ūdenī, vienlaikus mazinot hidromorfoloģisko pārveidojumu (bebru aizsprosti, cilvēku veidoti šķēršļi, gultnes aizsērējumi, nogāžu deformācijas) negatīvās ietekmes:

• Ūdensobjektā G264 Aģe – Mazupītes upes gultnes atjaunošana 3,5 km garā upes posmā, trīs sedimentācijas baseinu būvniecība, divu govju dzirdināšanas vietu un pāreju izveide, trīs zivju nārsta vietu un straujteču ierīkošana;
• Ūdensobjektā V093 Slocene – Slocenes upes gultnes atjaunošana 8,26 km garā upes posmā, virszemes plūsmas mākslīgā mitrāja būvniecība Slocenes upē (pik. 440/35 – 441/35), sedimentācijas baseinu būvniecība piecās koplietošanas ūdensnotekās (novadgrāvjos) pirms ietecēšanas Slocenes upē, virszemes plūsmas mākslīgā mitrāja būvniecība Vašlejas upē (pik. 70/70 – 73/00).

A2 sagatavošanās aktivitātes ietvaros Aģes ūdensobjektā novērtēti potenciālie ūdens piesārņojuma riski no meža teritorijām, pastiprinātu uzmanību pievēršot slāpekļa un fosfora savienojumu, kā arī suspendēto vielu klātbūtnei ūdenī. Ūdeņu kvalitātes monitoringa aktivitātes tiek mērķtiecīgi īstenotas 16 ūdens paraugu ievākšanas vietās kopš 2020. gada maija. Zaļās infrastruktūras pasākumu plānošanai un praktiskai ieviešanai izvēlēts regulēts Aģes upes pietekas Toras posms. Nozīmīgākā plānotā aktivitāte izvēlētajā Toras upes posmā ir koku sugu sastāva dažādošana aizsargjoslā, samazinot egles īpatsvaru un veicinot lapu koku ieviešanos, lai uzlabotu aizsargjoslas ekoloģisko funkcionalitāti. Papildus plānota pārmērīga pielūžņojuma izvākšana no upes gultnes, slīpo un nestabilo koku novākšana, vienlaikus nemazinot ar mirušo koksni saistīto bioloģisko daudzveidību, bebru darbības kontrole un krastu nostiprināšana. Aktivitātes ietvaros sagatavotas tehniskās rekomendācijas zaļās infrastruktūras izveidei meža zemē.

C6 demonstrācijas aktivitāte saturiski saistīta ar A2 sagatavošanās aktivitātē iegūtajiem rezultātiem un sagatavotajiem priekšlikumiem. Praktiskās darbības zaļās infrastruktūras pasākumu īstenošanas kontekstā ietver koku sugu sastāva dažādošanu 50 m platā joslā, divus kilometru garā Toras upes posmā, kopumā 20 hektāru platībā. Aktivitātes ietvaros samazināts egļu daudzums un veicināta lapu koku augšana tiešā upes tuvumā, kas ilgtermiņā palielinās ūdens organismiem noderīgo lapu koku nobiru nonākšanu upē, veikta lielo un veco ozolu atēnošana, lai tie saņemtu pietiekami daudz saules gaismas un varētu būt par dzīvotnēm retām un aizsargājamām sūnu, ķērpju un kukaiņu sugām. 2024. gadā zaļās infrastruktūras pasākumu ieviešanas ietvaros plānota lapu koku stādīšana un pastaigu takas ierīkošana. Pastaigu takas ierīkošana nodrošinās iespēju ikvienam interesentam dabā aplūkot ieviestos risinājumus un uzzināt par to nozīmi ūdens kvalitātes uzlabošanā. Pastaigu takā tiks izvietoti informācijas stendi ar veikto darbu skaidrojumiem, tādējādi izglītojot un iedvesmojot citus meža un ūdens apsaimniekošanā izmantot videi draudzīgus risinājumus.

Aktivitātes ietvaros sagatavoti divi būvprojekti un uzsākta zilās infrastruktūras elementu būvniecība Aģes ūdensobjektā. Meža meliorācijas sistēmā “Toras dambis” uz koplietošanas ūdensnotekas (novadgrāvja), kas ietek Toras upē, tiek veidots viens sedimentācijas baseins ar maksimālās ūdens plūsmas kontroles sistēmu (dambis ar pārplūdes caurulēm). Meža meliorācijas sistēmā “Vidrižu gārša” uz koplietošanas ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kuras ietek Aģes upē, tiek veidoti trīs dažādu veidu sedimentācijas baseini – viens sedimentācijas baseins nestandarta formas (pusmēness forma), viens sedimentācijas baseins standarta formas (sedimentācijas baseina tehniskie parametri tiek noteikti, ņemot vērā ūdensteces sateces baseina platību) un viens sedimentācijas baseins pildīts ar filtrācijas materiālu (šķeldu vai kādu citu materiālu). Sedimentācijas baseinu izveidošanas mērķis ir sedimentu un augu barības vielu izneses mazināšana meža zemēs. Zilās infrastruktūras elementu būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gadā.

A4 sagatavošanās aktivitātes īstenošanas mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotas rekomendācijas Saukas ezera ekosistēmas atveseļošanai un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Aktivitātes ietvaros izpētītas antropogēnās slodzes mūsdienu un vēsturiskā kontekstā, vērtējot biotiskos un abiotiskos faktorus, kuru negatīvā ietekme liedz ezera ūdeņiem sasniegt labu ekoloģisko stāvokli. Saukas ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējums tika veikts, balstoties uz kompleksa un visaptveroša hidrobioloģisko, hidroķīmisko un hidromorfoloģisko kvalitātes parametru monitoringa rezultātiem. Kopš 2020. gada maija divus gadus notika intensīvs hidrobioloģisko kvalitātes parametru monitorings – katru mēnesi tika ievākti fitoplanktona un zooplanktona paraugi, vienu reizi sezonā tika ievākti bentisko ūdens bezmugurkaulnieku (zoobentosa) paraugi, kamēr augstāko ūdensaugu (makrofītu) paraugu ievākšana notika vienu reizi veģetācijas sezonā. Vienu reizi aktivitātes īstenošanas laikā Saukas ezerā tika veikta zivju faunas izpēte un batimetriskās kartes izveide. Saukas ezerā, vairākās ietekošajās ūdenstecēs un vienā iztekošajā ūdenstecē (Dūņupīte) tika veikti regulāri un sistemātiski ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi, kā arī ievākti ūdeņu paraugi, kas nepieciešams, lai pētāmajā teritorijā raksturotu hidroloģiskos apstākļus un ūdens fizikālos un ķīmiskos kvalitātes rādītājus. Augstāk minēto aktivitāšu rezultāti izmantoti Saukas ezera ekosistēmas barības tīkla modeļa izstrādei un aprobācijai – sagatavotas rekomendācijas Saukas ezera ekosistēmas ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai.

Lai ar praktiskām darbībām samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšanu Saukas ezerā, C8 demonstrācijas aktivitātes ietvaros plānota mērķtiecīga videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu ierīkošana. Ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti norāda, ka Saukas ezera sateces baseinā esošajā koplietošanas ūdensnotekā (novadgrāvī), kas novada ūdeņus no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, konstatētas paaugstinātas slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas. 2024. gadā minētajā koplietošanas ūdensnotekā (novadgrāvī) plānota virszemes plūsmas mākslīgā mitrāja vai sedimentācijas baseina projektēšana un būvniecība.