19. aprīlī ir apstiprināti visu četru Latvijas upju baseinu – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas – apgabalu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāni 2022.–2027.gadam. Šie dokumenti tiek izstrādāti ar mērķi sabalansēt vides un saimnieciskās vajadzības ūdens resursu lietošanā un apsaimniekošanā, kā arī apzināt un mazināt plūdu riskus.
Plāni satur visaptverošu upju baseinu apgabalu raksturojumu, detalizētu informāciju par upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti. Tajos izvērtētas ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa pārmaiņu tendences un aprakstīti līdz 2027. gadam sasniedzami kvalitātes mērķi, analizētas slodzes, kas pasliktina ūdens stāvokli, kā arī apskatīta ūdens izmantošanas ekonomiskā nozīme. Tāpat ar šiem plāniem tiek noteiktas plūdu risku teritorijas, plūdu iespējami postījumi un to radītie zaudējumi. Būtiska plānu sastāvdaļa ir pasākumu programmas, kas paredz rīcības ūdens stāvokļa uzlabošanai un plūdu novēršanai vai applūšanas riska mazināšanai.
Ūdeņu stāvokli katrā upju baseinā vērtē ūdensobjektiem jeb lielākajiem ezeriem, upēm vai to posmiem, piekrastes ūdeņu posmiem. Kopā Latvijā ir izdalīti 768 virszemes ūdensobjekti. Apsaimniekošanas plānos no tiem kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši novērtēti 31% ūdensobjektu. Vairums ūdensobjektu novērtēti kā vidējā ekoloģiskajā stāvoklī esoši. Vismazāk labā stāvoklī esošu ūdensobjektu ir Lielupes baseinā (tikai 8% upju un 31% ezeru ūdensobjektu), visvairāk – Gaujas baseinā (47% upju un 45% ezeru ūdensobjektu).
Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada (pēc nozīmības, dilstošā secībā)
1) upju regulējumi,
2) izkliedētais piesārņojums ar slāpekļa un fosfora savienojumiem,
3) citas slodzes (pārrobežu piesārņojums, invazīvās sugas, klimata pārmaiņas u.c.),
4) HES aizsprosti un citu šķēršļi,
5) notekūdeņu novadīšana.
Lielākajā daļā virszemes ūdensobjektu par būtiskām uzskatāmas vairākas slodzes.
Visi četri jaunie plāni un ar to izstrādi saistītie dokumenti, kā arī iepriekšējo periodu (2009.–2015. un 2016.–2021.) plāni pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba
Šajā vietnē drīzumā tiks publicētas arī plānu saīsinātās versijas, lai plānos ietvertā informācija būtu ērtāk lasām un pārskatāmāka nespeciālistiem, kas vēlas iegūt konspektīvu pārskatu par kādu no plānos apskatītajām tēmām.
Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānu nepieciešamību un saturu nosaka ES Direktīva 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) un Direktīva 2007/60/EK (Plūdu direktīva), kā arī Ūdens apsaimniekošanas likums. Šādi plāni Latvijā tiek izstrādāti jau vairākas reizes – upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns trešo reizi un plūdu risku pārvaldības plāns otro reizi. Šajā reizē katra upju baseina plūdu risku pārvaldības plāns integrēts apsaimniekošanas plānā. Plānus sagatavo Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni un plūdu riska pārvaldības plāni ir vidēja termiņa attīstības dokumenti (to aptvertais laika periods ir 6 gadi), kas tiek izstrādāti ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu, ar ekonomiskās attīstības interesēm sabalansētu ūdens resursu apsaimniekošanu, kā arī nodrošināt cilvēku un to radītās saimnieciskās vides aizsardzību no plūdu izraisītajiem riskiem.
Plāni tiek izstrādāti atbilstoši ES normatīvo aktu (Direktīva 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) un Direktīva 2007/60/EK (Plūdu direktīva)) prasībām, kas ir saistošas dalībvalstīm un ir pārņemtas Latvijas normatīvo aktu sistēmā.
Būtiska plānu sastāvdaļa ir pasākumu programmas, kas tiek izstrādātas ar mērķi kārtējā 6-gadīgā plānošanas cikla ietvaros mērķtiecīgi un secīgi risināt identificētos problēmjautājumus.
Attēlos:
Raunis, Gaujas upju baseina apgabals, foto L.Fībiga
Rāzna – Daugavas upju baseinu apgabals, foto S. Reitere
Engures ezers, Ventas upju baseinu apgabals, foto I.Balasovs
Lielupes upju baseina apgabals, foto E.Rubīns
