Papes muiža – pirātu osta
Papes muiža atradās Papes ezera krastā, tā tika dēvēta par Pirathof (Pirātu ostu).
“Toreiz nav bijis ne ceļu, ne māju, tikai viens akls, bezgalīgs mežs. Vēl tagad to apvidu vecāki ļaudis sauc par Dzelmi. Tur cilvēks reti, kad iegājis, netraucēti, kā rezervātā tur mituši vilki un lāči. Bijušas milzīga augstuma egles un citi koki, kas savu mūžu nodzīvojuši, turpat nogāzušies. Pirāti caur ezeru kuģojuši no jūras, slēpuši ezera ziemeļu galā salaupītās mantas. Kuģi nākuši iekšā caur Papes ostu (slūžu vietā), tad caur Papes ezeru otrā krastā pretī mūža mežam. No lēzenā krasta ezerā stiepās akmeņu molis un gar tā malu līdz pat dziļumam izrakta gultne kuģu piestātnei. Jūras laupītāji muižā pastāvīgi nav dzīvojuši, tikai dalījuši mantu un uzdzīvojuši. Vēl nesen turienes vecie ļaudis stāstījuši, ka Pētera I laikā pēdējie pirāti aizbēguši, nepagūdami izrakt tās divas mucas ar zeltu, kas noglabātas, tik nezin kur – muižā vai mežā, un nevienam līdz šim nav izdevies atrast.”
No Rucavnieka Kārļa Janeka 1987. gada vēstules.
Informāciju sagatavojis Latvijas Dabas fonds ceļojošajai izstādei “Papes ezers: no Litorīnas jūras līdz mūsdienām”.