Par medībām Papes ezerā

“Saule kāpa virs horizonta un apzeltīja spoguļgludo ūdens virsmu mums pie kājām. Šur tur no tā pacēlās niedru mežiņi. Apmēram 40 vienkoči ar to vadītājiem mūs jau gaidīja. Šie transporta līdzekļi ir izdobti no vesela koka stumbra, un, kurš tādā nav pieradis stāvēt, viegli var zaudēt līdzsvaru un pārkrist pāri malai vai pat apgāzt laivu. Taču divas šādi kopā sasietas laivas ir drošākas. (..) Apmēram 25 laivās sēdēja dzinēji, pārējās – mednieki ar saviem ieročiem. (..) Lielākas un mazākas ar meldriem un niedrēm apaugušas salas šķiet peldam pa ezera virsmu. (..) Tās ir neskaitāmu dažādu ūdensputnu mājvieta.

Medības notiek šādā veidā: vienā šāda niedru laukuma malā dzinēju laivas nostājas pretim mednieku laivām, un tad ar skaļiem kliedzieniem un mežonīgu airu sišanu putni tiek uzcelti no savām paslēptuvēm purvā un niedrājā, un mednieki tos nošauj. (..)

Vakarpusē no niedrēm izpeldēja gulbji, ko šeit sāk medīt oktobrī, tāpēc tagad tos rūpīgi saudzēja. Bieži to vienuviet bija desmit līdz divpadsmit.” Ulrihs brīvkungs fon Šlipenbahs, “Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi”, Rīga un Leipciga, 1809. Latviešu valodā izdevusi Starpnozaru mākslas grupa SERDE 2023. gadā.

Informāciju sagatavojis Latvijas Dabas fonds ceļojošajai izstādei “Papes ezers: no Litorīnas jūras līdz mūsdienām”.