Zivju faunas monitorings ir svarīga jebkura upju atjaunošanas projekta daļa, jo tas sniedz iespēju izvērtēt īstenoto darbu ietekmi un noteikt, kuri pasākumi nākotnē būs visefektīvākie. Lai gan monitorings pats par sevi neietekmē upes ekoloģisko stāvokli, tā rezultāti palīdz izprast atjaunošanas pasākumu ilgtermiņa ietekmi un novērtēt sasniegtos rezultātus. Turpmākajos projektos var īstenot tikai tos pasākumus, no kuriem sagaidāms vislielākais ieguvums. Zivis kā mobili organismi ir īpaši noderīgas izmaiņu izvērtēšanā, jo tām dažādos dzīves posmos nepieciešami noteikti apstākļi. Šo īpatnību dēļ zivju faunas izmaiņas ļauj novērtēt gan plašāka mēroga ietekmes un kopējās ekoloģiskās kvalitātes izmaiņas, gan konkrētā upes posmā veikto pasākumu ietekmi.
Trīs monitoringa gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu novērtēt īstenoto pasākumu sekmes no zivju faunas viedokļa. Lielākā daļa projektā iecerēto darbu vēl nav noslēgušies, tāpēc šoreiz pievērsīsimies zivju faunas monitoringa rezultātiem vietās, kur līdz šim veikti nozīmīgi projekta pasākumi – Mazupītes lejtecē, Aģes lejtecē un Zaņas vidustecē Pampāļos. Lai izvērtētu izmaiņas upēs, ir izmantotas zivju indeksa vērtības, kas norāda uz upes ekoloģisko kvalitāti, kā arī konkrētu ekoloģiski jutīgu sugu izplatība un īpatņu blīvums.
Mazupītē projekta ietvaros īstenota videi draudzīga ūdensnotekas atjaunošana. Viens no nozīmīgākajiem atjaunošanas laikā veiktiem pasākumiem bija mākslīgās straujteces izveidošana, kas kalpo kā ceļotājzivju nārsta vieta. Straujtece tika izveidota 2023. gada vasarā, un jau 2024. gada pavasarī tajā novēroti nārstojoši upes nēģi. Pārvietotais gultnes substrāts liecināja, ka straujtecē varētu būt noticis arī taimiņa/strauta foreles nārsts, taču, vai tas ir vainagojies ar mazuļiem, diemžēl nav zināms. Mākslīgajā straujtecē noķerto taimiņa/strauta foreles mazuļu īpatņu blīvums ir 22,4 īpatņi uz 100 m², kas ir labs rezultāts un apliecina, ka straujtece ir piemērota gan taimiņa/strauta foreles nārstam, gan arī šīs sugas ikru, kāpuru un mazuļu attīstībai. Uz veiksmīgu straujteces izveidi norāda arī zivju indeksa vērtība – 0,81, kas atbilst labai ekoloģiskajai kvalitātei.
Lielākie darbi Aģes upes meliorētajā posmā – mākslīgā mitrāja būvniecība, tika uzsākti šogad. Papildus šiem darbiem, 2023. gada vasarā Aģes lejtecē notika sabiedrības iesaistes pasākums – talka, lai uzlabotu upes dabisko tecējumu. Talkas laikā tika veikti divi galvenie darbi – samazināts liels koku sagāzums un izlīdzināts mākslīgi veidots akmeņu krāvums upes gultnē. Šajā vietā zivju monitorings tika veikts netradicionālā veidā – vairākos mazos parauglaukumos, nevis vienā lielā, lai labāk izprastu lokālās izmaiņas zivju faunā. Divi no parauglaukumiem atradās koku sagāzuma ietekmētajā posmā (viens lejteces daļā, otrs – nedaudz virs sagāzuma), bet vēl divi – akmeņu krāvuma ietekmētajā posmā (viens daļēji krāvumā, otrs virs tā).
Nozīmīgākās pozitīvās izmaiņas novērotas akmeņu krāvuma ietekmētajā upes daļā – zivju indeksa vērtība šajā vietā pēc izlīdzināšanas palielinājās no 0,52 līdz 0,67, kas nozīmē, ka ekoloģiskā kvalitāte uzlabojās no vidējas līdz labai. Zivju indeksa vērtība palielinājās arī koku sagāzuma ietekmētajā posmā, taču pieaugums bija daudz mazāks (no 0,36 līdz 0,42), un indeksa vērtības joprojām norāda uz zemu ekoloģisko kvalitāti. Svarīgi atzīmēt, ka pozitīvās zivju indeksa vērtības izmaiņas koku sagāzuma ietekmētajā posmā galvenokārt ir saistītas ar ekoloģiski izturīgu zivju sugu īpatņu blīvuma samazināšanos. Gan lašu, gan taimiņu īpatņu blīvums 2024. gadā šajā posmā bija mazāks nekā 2023. gadā, kas, iespējams, skaidrojams ar dzīvotņu daudzveidības samazināšanos pēc daļējas sagāzuma noņemšanas. Atšķirīga situācija novērota akmeņu krāvuma ietekmētajā posmā – pēc izlīdzināšanas samazinājās tikai lašu īpatņu blīvums, bet palielinājās taimiņa mazuļu īpatņu blīvums. Augšpus krāvuma gan laši, gan taimiņi tika konstatēti tikai pēc krāvuma izlīdzināšanas. No tā var secināt, ka vislielākos uzlabojumus ir iespējams panākt, samazinot tieši cilvēka radīto nelabvēlīgo ietekmi.
Monitoringa parauglaukums Zaņas upes posmā atrodas vietā, kur 2023. gadā talkas laikā no upes tika izvākts vēsturiskais piesārņojums (atkritumi, dzelzsbetona bloki u.c.), kā arī samazināti koku sagāzumi un smilšu sanesumi, kas galvenokārt bija izveidojušies HES ekspluatācijas izraisīto caurplūduma svārstību dēļ. Īstenoto darbu sekmju novērtēšanas monitoringa laikā minētajā Zaņas upes posmā tika konstatētas vairākas platgalves, Eiropas nozīmes aizsargājama suga, kas izvairās no upju posmiem, kuros notiek smilšu un nogulumu uzkrāšanās. Tomēr platgalvju īpatņu blīvums bija neliels (1,6 gab./100 m²), un zivju indeksa vērtība (0,15) joprojām norāda uz ļoti zemu ekoloģisko kvalitāti. Galvenais faktors, kas kavē ekoloģiskās situācijas uzlabošanos šajā Zaņas upes posmā, ir caurplūduma svārstības Pampāļu HES ekspluatācijas rezultātā un to izraisītā gultnes un krastu erozija.
Lai gan upju atjaunošanas darbi prasa laiku un rezultāti ne vienmēr ir tūlītēji vai ātri novērtējami, balstoties uz zivju monitoringa rezultātiem, veiktie pasākumi kopumā ir vērtējami kā sekmīgi. Un svarīgākais – tie pierāda, cik svarīgi ir turpināt samazināt cilvēka radīto ietekmi.
Kaspars Abersons, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks
