Jau otro gadu projekts LIFE GoodWater IP aktīvi piedalījās Latvijas Dabas fonda (LDF) organizētajā Pļavas festivālā, kurš pulcēja dabas draugus un interesentus, lai tuvāk iepazītu un novērtētu dabiskās pļavas un to sniegtos labumus. Šī pasākuma ietvaros ne mazāk svarīgi bija pievērst uzmanību arī tīriem un brīvi plūstošiem ūdeņiem. Mūsu teltī apmeklētāji tika aicināti uz sarunām par ūdeņiem un to iemītniekiem.
Šoreiz dabas izzināšanā palīdzēja projekta partneri no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūta BIOR (BIOR), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Latvijas Universitātes (LU) un Pasaules Dabas Fonda (PDF), īpašu lomu veltot arī pasākuma centrā esošajai Mārupītei, kuras ekoloģiskā kvalitāte diemžēl ir novērtēta kā slikta – galvenokārt ietekme ir individuālo kanalizācijas sistēmu ieplūžu un daudzo upes pārveidojumu (šķēršļu) dēļ. Tas rosināja sarunas par nepieciešamajiem pasākumiem ūdeņu kvalitātes uzlabošanai un mūsu atbildību dabas saglabāšanā.
Kas mīt mūsu ūdeņos?
BIOR mūs iepazīstināja ar dažādām Latvijas zivju sugām – gan ar tādām, par kuru klātbūtni Latvijas upēs priecājamies, gan arī ar kādu svešzemju sugu, kura ir pazīstama savas lielās apetītes dēļ – apaļais jūrasgrundulis. Pēdējo 30 gadu laikā šī suga konkurē par barības “krājumiem” ar mūsu vietējām zivīm, un nu jau ir izplatījusies gan visā Latvijas piekrastē, gan arī pamazām ienāk mūsu upju grīvās.
Mārupīte ir dzīves vide daudziem saldūdeņu augiem un dzīvniekiem. LVĢMC un LU kolēģi sniedza iespēju aplūkot tuvāk un iepazīt dažādus vēl grūtāk pamanāmus saldūdeņu organismus, kurus ikdienā nemaz nav tik viegli ieraudzīt, atpazīt un saprast viņu nozīmi ūdeņos. Starp šiem organismiem ir dažādas indikatorsugas, kas var liecināt par upes ekosistēmas veselības stāvokli. Skābekli mīlošās viendienītes un spāru kāpuri, eitrofiem ūdeņiem raksturīgās ūdens blaktis, vai ūdens ēzelītis, stāvošo un dūņaino ūdeņu organismi – dēles un ūdensziedi, kā arī ar savu straujo izplatību raksturīgā, invazīvā Kanādas elodeja. Tās ir tikai dažas sugas, kuras var atrast ne tikai Mārupītes ūdeņos, bet arī kādā citā upē.
Pašiem mazākajiem Pļavas festivāla apmeklētājiem bija iespēja ar spēles palīdzību palīdzēt migrēt “zivtiņām”, parādot no šķēršļiem brīvas upes priekšrocības.
Ziemeļu upespērlene un citi ūdens iemītnieki
Apmeklētājiem tika stāstīts arī par ziemeļu upespērleni – ļoti reto sugu, kura gandrīz izzudusi no Latvijas upēm, jo tai ir nepieciešami specifiski apstākļi un tīri ūdeņi.
Viena no ūdeņu telts zvaigznēm bija 2024. gada bezmugurkaulnieks – ūdens ēzelītis. Šis ūdens iemītnieks, kurš nespēj peldēt, bet pārvietojas tikai “soļojot”, ir viena no ūdens kvalitātes indikatorsugām. Tas mīl barības vielām (slāpekli un fosforu) un augu atliekām bagātu dzīves vietu.
Invazīvās sugas Latvijas ūdeņos
Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī invazīvajām sugām. Ūdeņu bioloģiskā daudzveidība aizvien biežāk tiek apdraudēta parādoties svešzemju sugām, kuras ir mazāk prasīgas pret ūdeņu kvalitāti, un viegli spēj izkonkurēt mūsu vietējās sugas. Ķīnas cimdiņkrabis, dzeloņvaigu vēzis, mainīgā sēdgliemene jeb dreisena, Kanādas elodeja – tikai dažas no Pļavas festivālā iepazītajām invazīvajām sugām, kuras strauji kļūst par Latvijas ūdeņu ikdienu.
Šie ir tie jautājumi, par kuriem ūdeņu teltī aicinājām aizdomāties – ieskatīties, pamanīt, iepazīt, saprast un apzināties dažādu darbību plašo ietekmi uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.
Attēls: Kaspars Teilāns