“Vai pie jums dzīvo vilki? Vai viņi ēd bebrus, kas aizsprosto upes? Vai upju baseinu apsaimniekošanas plānu cikli Latvijā sakrīt ar Dānijas cikliem?” Šie un citi jautājumi izskanēja plašas dāņu delegācijas vizītes laikā Latvijā. Pārstāvji no Dānijā īstenotiem LIFE programmas tematiskajiem projektiem, vairākām pašvaldībām, vides institūcijām un citām organizācijām š.g 1.–3. jūnijā viesojās Latvijā, lai izzinātu ne tikai LIFE GoodWater IP, bet arī LIFE IP LatViaNature, LIFE For Species un LIFE Urban Circles projektu pieredzi, kas saistīta tieši ar dabas vērtību saglabāšanu, izpēti un atjaunošanu.
Pieredzes apmaiņas pasākuma informatīvo sesiju, kas notika 2. jūnijā Siguldā, atklāja Baltijas Vides Foruma (BEF Latvia) valdes priekšsēdētājas un LIFE GoodWater IP ekspertes Kristīnas Veidemanes prezentācija par ūdens resursu apsaimniekošanu Latvijā, kā arī ieskats LIFE GoodWater IP projektā. Turpinājumā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks Dāvis Ozoliņš ziņoja par tekošu ūdeņu bezmugurkaulnieku aizsardzības statusu un izzušanas riskiem Latvijā. Viņa prezentācijā atspoguļots projektā LIFE for Species pētītais. Savukārt, par bezmugurkaulnieku faunu kā vienu no tekošu saldūdens biotopu kvalitātes indikatoriem stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Dr. biol. Agnija Skuja. Dr. biol. Lauras Grīnbergas pētniecības objekts ir makrofīti – tādēļ viņa ieskicēja ūdensaugu lomu tekošu saldūdeņu biotopu kvalitātes novērtēšanā. Prezentāciju sesiju noslēdza LIFE IP LatViaNature koordinatore Inga Pikšena, kas vēstīja par projekta gaitā izstrādātajiem biotopu aizsardzības plāniem.
Dienas otrā daļa tika veltīta 3 LIFE GoodWater IP demonstrācijas objektu apskatei. Kā pirmo apskatījām mākslīgo mitrāju, kas izveidots taisnotā Aģes upes posmā. Aģes mākslīgais mitrājs, iespējams, ir lielākas mākslīgais mitrājs Baltijā. Tas uz upes izbūvēts kā vērienīgais no dažādiem “zaļās meliorācijas” (Rural Sustainable Drainage Systems; RSuDs) elementiem. Tā seklūdens zonas kalpo slāpekļa un fosfora savienojumu uzņemšanai ūdensaugu biomasā, taču dziļūdens zonas veicina sedimentācijas (smilts un smalkāku frakciju, kā arī detrīta nogulsnēšanās) procesu. Šī mākslīgā mitrāja mērķis ir uzlabot ūdens fiziski-ķīmisko kvalitāti, nodrošinot labākus ekoloģiskos apstākļus zivīm un citiem upes iemītniekiem lejup no mitrāja, kur atsākas Aģes dabiskais posms.
Nākamais apskates objekts bija Aģes pietekas Toras tuvumā paveiktais. Tur AS “Latvijas valsts meži” vides projektu vadītājs Ilmārs Bodnieks un LVMI “Silava” pētnieks Toms Štāls dāņu kolēģiem parādīja uz meža meliorācijas grāvja izveidotu sedimentācijas baseinu ar pārgāznes dambi. Tāpat pētnieks stāstīja arī par Toras krastos veikto mežaudzes dažādošanu, izzāģējot upes krastos augošās egles un to vietā veidojot lapukoku audzes. Jebkuru izmaiņu ieviešanā svarīgs arī monitorings, tādēļ stāstīts tika arī par meža kamerām, kas veic gan fenoloģisko monitoringu, gan fiksē meža dzīvniekus. Tāpat teritorijā tiek ievāktas un analizētas arī koku nobiras, kā arī veikts gruntsūdens līmeņa monitorings.
Pēc gardas pauzes, baudot “Ceplīšu” mājas saldējumu, aplūkots tika pēdējas apskates objekts – vēl viena Aģes pieteka – Mazupīte. Ja Aģes mākslīgais mitrājs “cīnās” ar lauksaimniecības zemju noteces ienestajām barības vielām un upē ieskalotajām augsnes daļiņām un Torā izveidotie risinājumi demonstrē zaļo meliorācijas sistēmu elementu efektivitāti mežu zemēs, tad Mazupītes atjaunošanas darbi fokusējušies arī uz ceļotājzivju labbūtību. Mazupītē veikti ūdensnotekas attīrīšanas darbi vairāk nekā 3 km garumā (aptuveni 30% upes kopgaruma), izveidoti 3 sedimentācijas baseini (kurus šogad paredzēts tīrīt), kā arī 2 lopu dzirdināšanas / upes šķērsošanas vietas. Šie risinājumi palīdz mazināt smilšu un smalkāku frakciju, kā arī detrīta nogulsnēšanos uz upes substrāta – grants un oļiem –, kas ir ļoti būtiski zivju nārstam. Nojaukts akmeņu krāvums, izveidotas mākslīgas straujteces un nārsta vietas. Upe atjaunota 2023. gadā, un jau pērn mūsu pētnieki atjaunotajos posmos reģistrējuši taimiņu vai strauta foreļu mazuļus, kā arī izveidotajās nārsta vietās novērots nēģu nārsts.
Pateicamies LIFE Atbalsta vienībai, Baltijas Vides Forumam un Latvijas Universitātes kolēģiem par pieredzes apmaiņas brauciena koordinēšanu!
