Par sapratni un sadarbību – tā var raksturot iespaidus par Zviedrijā redzēto projekta LIFE GoodWater IP pieredzes apmaiņas vizītē. Mūsu projektā piedalās arī Zemnieku Saeima ar mērķi uzlabot vairākas ūdensteces Latvijā,  iesaistot arī lauksaimniekus. Lai rastu labākos risinājumus lauksaimniecības radīto barības vielu noplūžu mazināšanai, aktīvi meklējam pieredzi citās Baltijas jūras valstīs. Zviedrijā līdzīga iniciatīva realizēta projektā LIFE GOODSTREAM.

Ko būtisku paveikuši zviedru lauksaimnieki, ka projekta partneri ar viņiem tik ļoti lepojas?

Pirmkārt – piedalījušies sarunās ar zinātniekiem, pētniekiem un konsultantiem par iespējamo dalību upju aizsardzībā.

Otrkārt – sadarbībā ar pētniekiem izveidotas simtiem mitrzemju.

Treškārt – lauksaimnieki ievēro aizsargjoslas vai buferjoslas gar ūdenstecēm.

Zviedrijā nav tik vispatveroša meliorācijas sistēma, kādu mēs saņēmām mantojumā no bijušās Padomju Savienības. Zviedri savus laukus meliorē tikai saimniecības ietvaros. Meliorāciju veikuši gan tēvi, gan vectēvi, tāpēc tās efektivitāte dažkārt pieviļ. Lai sakārtotu laukus un atdotu dabai mitrās vietas, tiek izveidotas mitrzemes. Dažkārt tās izskatās viekārši pēc niedrām aizaugušām slīkšņām, kādu mums vēl šur tur ir papilnam. Šīs dabas saliņas ir nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Katras atsevišķas mitrzemes noķertos slāpekļa un fosfora kilogramus gan neviens nemēra. Mitrzemju ierīkošanā tika ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi no nacionālā un ES budžeta.

Līdz šim Zviedrijā nacionālā līmenī tika noteiktas 3m platas aizsargjoslas, kurās nevar lietot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu. Ja lauksaimnieks gribēja saņemt atbalstu no ES, vajadzēja iekārtot 6 m buferjoslu, kuru attiecīgi vajadzēja arī kopt. Šādas 6 m platas buferjoslas redzējām diezgan bieži. Vēl Zviedrijā notiekot diskusijas, cik platām buferjoslām vajadzētu būt nākotnē, bet šobrīd šķiet, ka nosliekšanās būs uz 3 m buferjoslām ap ūdenstecēm. 

Zviedrijas sabiedrība pieprasa zaļāku saimniekošanu laukos, tai skaitā piekrastes teritorijās. Lauksaimnieki ir sajutuši sabiedrības spiedienu un piemērošanās notiek. Pārmaiņas nav notikušas vienā dienā, tās ir prasījušas vairākus gadu desmitus ilgušu darbu ar Zviedrijas sabiedrību un lauksaimniekiem.