Šī gada 5. un 6. oktobrī norisinājās Eiropas Iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un akvakultūras konsultatīvās komisijas (EIFAAC) starptautiskajais zinātniskais simpozijs, kura virstēma bija “Iekšējo ūdeņu zvejas un akvakultūras resursu apsaimniekošana un aizsardzība mainīgā pasaulē”. Simpozijā divos Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” ziņojumos tika pārstāvēts arī projekts LIFE GoodWater IP.
BIOR pētniece Amanda Vasule prezentēja stenda referātu “No taisnota kanāla līdz dzīvai upei: mākslīgās straujteces kā upju atjaunošanas pasākums” (“From a Straightened Channel to a Living Stream: Artificial Riffles as a River Restoration Measure”), kura līdzautors ir Kaspars Abersons (BIOR).
Pētījumā aplūkotas LIFE GoodWater IP gaitā Mazupītē ierīkotās mākslīgās straujteces. To izveides mērķis bija palielināt dzīvotņu daudzveidību un radīt vietas, kas piemērotas nārstam un zivju mazuļu attīstībai, vienlaikus saglabājot arī efektīvu ūdens novadīšanas funkciju. Pirmie rezultāti bija daudzsološi – nākamajā pavasarī jaunizveidotajās straujtecēs jau tika novēroti upes nēģi, savukārt 2024. un 2025. gadā veiktajās zivju uzskaitēs konstatēti taimiņu vai strauta foreļu mazuļi, kuru blīvums sasniedza attiecīgi 22,4 un 72,8 īpatņus uz 100 m².
Rezultāti apliecina, ka pārdomāti veidotas mākslīgās straujteces var uzlabot dzīvotņu apstākļus taisnotās upēs. Vienlaikus pētījums uzsver, ka nepieciešams novērst pārmērīgu sedimentu uzkrāšanos un nodrošināt šo dzīvotņu ilgtermiņa stabilitāti.

BIOR pētnieks Ričards Kaupužs uzstājās ar ziņojumu “Zivju faunas dabiskuma indeksa izstrāde upju atjaunošanas pasākumu sekmju novērtēšanai Latvijā” (“Developing a Fish Fauna ‘Naturalness’ Metric for Evaluating River Restoration Success in Latvia”), kura līdzautori ir Kaspars Abersons (BIOR), Amanda Vasule (BIOR) un Jolanta Jēkabsone (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Ziņojumā aplūkots jauns indekss, kas izstrādāts, lai novērtētu, cik lielā mērā konkrētā upes posmā sastopamā zivju sabiedrība atbilst attiecīgajam upes un dzīvotnes tipam raksturīgajam zivju sugu sastāvam references apstākļos. Indekss pārbaudīts 16 paraugu ievākšanas vietās četrās projekta LIFE GoodWater IP upēs. Atjaunotajos upju posmos indeksa vidējā vērtība bija augstāka (0,70) nekā neatjaunotajos posmos (0,57). Indekss atspoguļoja arī hidromorfoloģisko apstākļu atšķirības – zemākās vidējās vērtības konstatētas būtiski pārveidotos upju posmos.
Lai gan indeksam vēl nepieciešami pilnveidojumi, sākotnējie rezultāti liecina, ka tas varētu kļūt par noderīgu rīku upju atjaunošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai un zinātniskos pierādījumos balstītai upju apsaimniekošanai.

Abi pētījumi atspoguļo divus savstarpēji papildinošus LIFE GoodWater IP darbības virzienus – praktisku upju dzīvotņu atjaunošanas pasākumu īstenošanu un metožu izstrādi to ekoloģiskās efektivitātes novērtēšanai!




