2026. gada 16. aprīlī Latvijas Universitātes Dabas mājā tika aizvadīta LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Ūdeņu ekosistēmas Latvijā: izpēte un ilgtspējīga apsaimniekošana”. Arī šogad ziņojumus par pētījumiem Latvijas upēs un ezeros, kā arī atziņas par ūdeņu ekoloģisko kvalitāti kopumā sniedza eksperti no vadošajām Latvijas universitātēm un institūtiem, kā arī dažādu jomu praktiķi.
Sekcijā prezentēti 3 pētījumi, kas tieši saistīti ar LIFE GoodWater IP projekta aktivitātēm un to rezultātiem. Pirmo ziņojumu “Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitāte LIFE GoodWater IP projekta demonstrāciju ūdensobjektos” sniedza Ainis Lagzdiņš no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes. Ziņojuma līdzautori ir Ieva Siksnāne un Artūrs Veinbergs, kas arī pārstāv Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Projektā LIFE GoodWater IP izbūvēti dažādi videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi. Pirmie rezultāti liecina, ka izbūvēto risinājumu – mākslīgo mitrāju, sedimentācijas baseinu, koka šķeldas bioreaktoru – ietekme uz ūdens kvalitāti ir pozitīva! Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams laiks, un ir sagaidāms, ka laika gaitā ūdens kvalitātes uzlabošanas efektivitāte paaugstināsies!
Tam sekoja Ieva Siksnānes ziņojums “Sezonālā nitrātu dinamika un slāpekļa formu struktūra drenētā lauksaimniecības sateces baseinā: Slocenes upes piemērs”. Arī šī ziņojuma tapšanā piedalījušies kolēģi Ainis Lagzdiņš un Artūrs Veinbergs. Ziņojumā secināts, ka Slocenes sateces baseinā: NO3-N ir dominējošā kopējā slāpekļa forma (sastāda aptuveni 65%). Vērojama izteikta sezonāla dinamika: kritiskais periods ir ziema, un labs risinājums augu barības vielu koncentrāciju mazināšanai ir videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi!
Savukārt trešo ziņojumu “LIFE GoodWater IP projekta demonstrācijas ūdensteču ekoloģiskās kvalitātes novērtējums pirms un pēc apsaimniekošanas pasākumu ieviešanas” sniedza Laura Grīnberga. Ziņojuma līdzautori: Dāvis Ozoliņš, Agnija Skuja un Nora Uztica. Visi autori pārstāv Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu. Makrofītu un bentisko bemugurkaulnieku sugu sastāvs un sugu daudzveidība vēsta par ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti. Analizējot šos indikatorus, svarīgi, cik ilgs laiks pēc pasākumu ieviešanas pagājis, vai un kādi citi faktori (piemēram, sedimentu uzkrāšanās) ir novērojami, kā arī kādi hidroloģiskie apstākļi ir objektā paraugu ņemšanas laikā.
Līdztekus ziņojumiem par LIFE GoodWater IP paveikto konferences sekcijā tika apskatīti arī tādi temati kā nestriktās matemātikas lietojums ūdens kvalitātes noteikšanā, stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla novērtēšana, izmantojot makrofītus un bentiskos bezmugurkaulniekus, kā arī labās prakses ekosistēmu apsaimniekošanā Eiropā, kas ir projekta RIWET fokusā.
Vērtīgu plenārlekciju sniedza Dr. biol. Sandra Mingarelli no Eiropas Komisijas Vienotā pētniecības centra, kas uzstājās ar ziņojumu “ECOSTAT 25: Ko esam sasnieguši un kas jāmaina, lai uzlabotu Eiropas ūdeņu ekoloģisko stāvokli”. Tai sekoja paneļdiskusija, kurā piedalījās Sandra Mingarelli, Māris Lietuvietis (Alūksnes novada pašvaldības iestādes “ALJA” vadītājs) un Linda Fībiga (LIFE GoodWater IP projekta vadītāja vietniece un LIFE RiverFlow projekta vadītāja, Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs), Diskusiju moderēja Matīss Žagars, Latvijas Universitātes pētnieks.
Pēc diskusijas Linda Uzule no Dabas aizsardzības pārvaldes stāstīja par saldūdeņu biotopu aizsardzības plāniem. Sesijas noslēgumā Amanda Vasule no Valsts zinātniskā institūta BIOR vēstīja par mākslīgajām straujtecēm, minot LIFE GoodWaterIP Mazupītē veidotās mākslīgās straujteces kā labās prakses piemēru – un to pierāda arī zivju monitoringa dati, kuros vērojams strauta foreļu mazuļu skaita pieaugums!
Pasākuma izskaņā Jolanta Jēkabsone (Latvijas Vides ģeoloģijas meteoroloģijas centrs) aplūkoja Jaunupes piemēru, savukārt Kaspars Abersons (Valsts zinātniskais institūts BIOR) ilustrēja mazu un vidēji lielu ritrāla tipa upju nozīmi nēģu vairošanās nodrošināšanā. Turpinājumā Patrīcija Raibarte (Valsts zinātniskais institūts BIOR), prezentēja ziņojumu par bebru darbības ietekmi uz zivju daudzumu Paksītes upē. Konferences sekciju noslēdza Linda Puncule ar ziņojumu “Barošanās tīkla mijiedarbība, biotopu daudzveidība un cilvēka radītā slodze kā galvenie zivju sabiedrības dinamikas noteicošie faktori mērenās joslas ezeros”.
Paralēli sekcijai tika prezentēti arī vairāki stenda referāti. Ziņojumu nosaukumi un līdzautori, kā arī prezentētie stenda referāti aplūkojami pasākuma programmā šeit:
Par Latvijas Universitātes 84. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Ūdeņu ekosistēmas Latvijā: izpēte un ilgtspējīga apsaimniekošana” norisi rūpējās Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, atbalstu sniedza Baltijas Vides Forums. Pasākums organizēts projektā LIFE GoodWater IP.
