Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu (pazemes, arī jūras) kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi hidromorfoloģiski pārveidojumi. Lielākoties barības vielas ūdeņos ieplūst ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām. Tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Mājsaimniecības ir viens no cilvēku ietekmes veidiem, kas var samazināt virszemes ūdeņu kvalitāti, ja netiek ievēroti nepieciešamie vides aizsardzības pasākumi.
Latvijā 99% notekūdeņu tiek savākti un attīrīti atbilstoši Direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (91/271/EEC). Laikā periodā no 2009.-2021.g. kopējais novadīto notekūdeņu apjoms Latvijā ir nedaudz samazinājies no 186,9 līdz 176,6 milj.m3/gadā, lai gan pieeja centralizēto notekūdeņu pakalpojumiem kopš 2010.g. ir paaugstinājusies no 58.9% uz 80.4% 2020. g. Tomēr notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) saskaras ar dažādām grūtībām sasniegt attīrīto notekūdeņu kvalitātes prasības. Saskaņā ar Valsts vides dienestu raksturīgākās problēmas notekūdeņu attīrīšanas kontekstā ir tehnoloģiski novecojušas attīrīšanas iekārtas un speciālistu trūkums kas spētu uzturēt atbilstošu tehnoloģisko attīrīšanas iekārtu režīmu. Tāpat virkni problēmu rada ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas neesamība dažādās pārtikas ražošanas nozarēs, kas rada pārslodzi komunālo uzņēmumu attīrīšanas iekārtām. 2022.g. kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni m3 notekūdeņu, daļa no tiem novadīti nepietiekami attīrīti dažādās Latvijas ūdenstilpēs, tādējādi pasliktinot upju un ezeru ūdens kvalitāti. Jau šobrīd laba ūdens kvalitāte ir tikai ~31% Latvijas upēs un ezeros.
Seminārā eksperti runāja par to, kā mākslīgos mitrājus integrēt sadzīves notekūdeņu attīrīšanā un tehnoloģiskām iespējām notekūdeņos esošā fosfora attīrīšanai mazajās un decentralizētajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Pasākumā par mākslīgo mitrāju iespējām samazināt organisko vielu koncentrācijas pēcatīrītajos notekūdeņos stāstīja ūdens nozares eksperte Linda Grinberga, Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece Kamila Gruškevica un Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Ivars Zviedris. Pasākuma noslēgumā bija iespēja doties ekskursijā apskatīt kā mākslīgie mitrāji veic ūdens attīrīšanas funkciju Tīnūžu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Plašāku informāciju, lūdzu. skatiet semināra prezentācijās: