Lai sasniegtu LIFE GoodWater IP mērķi uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, nepieciešams audzēt dažādu iesaistīto pušu – lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivju audzētāju un zemes īpašnieku – zināšanas par ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu. Par to atbild projekta C14 aktivitāte “Profesionālās izaugsmes veicināšana un zināšanu papildināšana par virszemes ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu”.

C14 aktivitātes ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi mērķa sasniegšanai. Viens no tiem –  kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kas ietver arī mācības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) 2024. gada 20. un 22. novembrī tika organizētas mācības C14.2 aktivitātē par virszemes ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuru ietekmē tieši lauksaimniecības nozare. Mācībās ikviens interesents tika aicināts pilnveidot zināšanas un prasmes, kā arī veicināt izpratni par:

• meliorācijas nozīmi lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un potenciālo ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, uzmanību pievēršot slāpekļa un fosfora zudumiem;
• lauksaimniecības ietekmi uz  ūdens resursiem, lai veicinātu to aizsardzību, labāku resursu pārvaldību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ievērojot labu lauksaimniecības praksi.

Mācības vadīja projektā LIFE GOODWATER IP iesaistītie lektori no LLKC, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Dabas Fonda (LDF).

Mācībās piedalījās dažādu nozaru pārstāvji no zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem, pašvaldībām, privāto zemju īpašnieki, konsultanti, studenti u. c.

20. novembra mācību tēmu apguve deva iespēju apzināt un izprast saimnieciski nozīmīgus un videi draudzīgus meliorācijas sistēmu risinājumus, kas nodrošina ne tikai ūdens līmeņa un mitruma regulēšanas jautājumus, bet arī veicina dabas daudzveidības palielināšanos, samazina slāpekļa un fosfora savienojumu, suspendēto vielu koncentrācijas ūdenī. Mācību tēmu apguve deva arī iespēju uzzināt par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, to nozīmi un veicamajiem pasākumiem augsnes mitruma režīma noregulēšanā, labāk izprast ES Zaļā kursa mērķus, nosacījumu nepieciešamību un virzīt to ieviešanu ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā u. c. Tāpat šī mācību kursa saturs sniedza izpratni par līdzšinējo pieredzi atbalsta saņemšanā, īstenojot videi draudzīgus meliorācijas sistēmu elementus un risinājumus. Mācību laikā tika izteiktas vairākas atziņas. Lūk, dažas no tām:

• Ja nestrādā meliorācijas sistēma, tad nebūs iespējams iegūt vēlamās ražas no lauka;
• risinājumu darbības principi ir aizgūti dabā (piemēram, divpakāpju grāvis): mērķtiecīgi tos ierīkojot tur, kur tie nepieciešami, saimniekojam efektīvāk.

22. novembra mācību tēmu apguve deva iespēju labāk izprast ES zaļā kursa mērķus, nosacījumu nepieciešamību un virzīt to ieviešanu ilgtspējīgā saimniekošanā. Tāpat šī mācību kursa saturs sniedza izpratni par atbalsta saņemšanas iespējām, īstenojot labu lauksaimniecības praksi, t. sk. ekoshēmu un agrovides atbalstu. Mācību laikā tika gūtas arī vērtīgas atziņas. Te dažas no tām:

• Jo vecāka, dabiskāka pļava, jo tā izturīgāka pret invāzijām;

• Veģetācijas buferjosla gar ūdensobjektu samazina erozijas veidošanās risku un mazina barības vielu noteci;

• Slāpekļa un fosfora notece ūdensobjektos var veidoties ne tikai no mēslojuma, bet arī organisko vielu mineralizācijas procesā, ko pastiprina augsnes apstrāde, meteoroloģiskie apstākļi un citi faktori.

Lektore no LDF mācību laikā aicināja zemniekus sētos, ilggadīgos zālājus un ganības tuvināt dabiskajiem zālājiem. Kā arī vērsa uzmanību uz grāvju malu kopšanu un to nozīmīgumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Lektori no LLKC akcentēja augu maiņas nozīmi un starpkultūru pozitīvās īpašības augsnes auglības uzlabošanā un ūdens kvalitātes saglabāšanā. Mācībās lektori uzsvēra buferjoslu ierīkošanas nozīmi intensīvas lauksaimniecības teritorijās, kā arī aicināja vairāk pievērst uzmanību sabalansēta mēslojuma nodrošināšanai kultūraugiem, lai samazinātu barības vielu izskalošanos un ūdens piesārņojuma veidošanos.

Savukārt kapacitātes stiprināšanas pasākumu ietvaros attālināti Zoom vidē 22. novembrī un 12. decembrī tika organizētas mācības C14.3 aktivitātē par virszemes ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuru ietekmē mežsaimniecības nozare.

22. novembra mācībās lektore no VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Daugavpils Universitātes (DU) studentiem sniedza zināšanas un  izpratni par ūdens fizikāli ķīmiskām īpašībām un tā dabiskiem mainības cikliem.

12. decembra mācībās lektore no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” sniedza zināšanas un izpratni par dabas procesiem, funkcijām un ekosistēmu pakalpojumiem, meža meliorācijas sistēmu renovāciju un videi draudzīgiem meliorācijas sistēmu elementiem meža ekosistēmās. Mācību laikā eksperte aicināja dalībniekus izteikt arī savu viedokli, kas, viņuprāt, ir ekosistēmu pakalpojumi un kādi ir nozīmīgākie meža ekosistēmu nodrošinātie pakalpojumi. Mācībās piedalījās lielākoties DU studenti un lektori, kā arī dažādi speciālisti – koksnes sertifikācijas, dabas izpētes un izglītības jomā.

Mācības par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ietekmi uz virszemes ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu tiek organizētas katru gadu.

Projekta ietvaros pirmo reizi mācības tika organizētas C14.4 aktivitātē par zivsaimniecības jeb akvakultūras nozares ietekmi uz ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Mācības notika 12. decembrī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” (BIOR). 

Šo mācību mērķis bija celt dalībnieku kapacitāti, pilnveidot zināšanas un prasmes, veicināt izpratni par akvakultūras nozīmi, ūdens ķīmiskajiem un fizikālajiem rādītājiem, zivju audzēšanu un akvakultūrā audzējamām zivju sugām, punktveida un difūzā piesārņojuma ietekmi uz zivju audzēšanu, kā arī iespējamiem zivju aizsardzības pasākumiem zivju audzētavās. Mācības vadīja projektā LIFE GOODWATER IP iesaistītie eksperti – lektori no LLKC un BIOR.

Uz šīm mācībām īpaši tika aicināt privāto dīķu īpašnieki un turētāji, mazie zivju audzētāji, kuriem zivju audzēšana notiek ekstensīvi un pasīvi, zemes īpašnieki un turētāji, kuri vēlas savos īpašumos izveidot dīķus un audzēt zivis, ūdeņu (dīķu, karjeru, ezeru) īpašnieki, apsaimniekotāji, kuriem rūp ūdens kvalitāte, kā arī ikviens interesents.

Nākamās šāda veida mācības tiks organizētas 2027.gadā.

Kopumā mācību dalībnieki tika aicināti domāt un rīkoties ilgtspējīgi, lai veicinātu labāku virszemes ūdens resursu apsaimniekošanu, ievērojot labas saimniekošanas prakses gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan akvakultūrā!

Evita Jaņēviča,
LLKC Vides nodaļas projektu vadītāja