Latvijā, līdzīgi kā visā pasaulē, teju visus saimnieciskos notekūdeņus attīra, izmantojot bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kas nodrošina pilnvērtīgu notekūdeņu attīrīšanu pirms to novadīšanas vidē. Neizbēgams šo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju blakusprodukts ir liekās aktīvās dūņas, kuras nepieciešams apsaimniekot. Latvijā katru gadu 921 centralizētās saimniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtās rodas vairāk kā 2 200 000 m3 no notekūdeņu attīrīšanas procesa noņemta šķidruma, kura sastāvā ir aptuveni 1% notekūdeņu dūņu sausnas un 99% ūdens. Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā ik gadu tiek iegūts aptuveni 25 000 t notekūdeņu dūņu sausnas.
Pareizi apstrādātas un pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pasaulē plaši izmantots augsnes bagātināšanas līdzeklis, ko izmanto gan lauksaimniecības zemju uzlabošanai, gan apzaļumošanai, gan teritoriju rekultivācijai. Līdz šim Latvijā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana notiek lokāli un Latvijā nav bijušas vienotas nacionāla mēroga pieejas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai. Tādējādi, ne visas notekūdeņu dūņas līdz šim tiek pilnvērtīgi apstrādātas un pārstrādātas, lai maksimāli atgūtu notekūdeņu dūņās esošos mikroelementus, atgriežot tos atpakaļ apritē.
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas organizāciju asociācija LIFE GoodWater IP projekta ietvaros ir izstrādājusi Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Latvijā stratēģijas projektu, lai veidotu vienotu pieeju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā Latvijā un efektīvi izmantotu šo valstī pieejamo resursu. “Latvijas Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija” izstrādāta, balstoties gan uz ārvalstu pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un ņemot vērā Latvijas klimatiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus. Stratēģijas gatavošanas procesā tika piesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti, gan ieinteresētās un par notekūdeņu dūņu atbildīgās organizācijas. Stratēģijas pamatā ir vīzija – “visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus”.
Gatavojot stratēģiju, ir izvērtētas šī būtiskā un salīdzinoši vienkārši pieejamā augsnes bagātināšanas resursa iegūšanas iespējas no notekūdeņu dūņām, tās piemēram kompostējot vai auksti fermentējot, kā arī analizētas tā izmantošanas iespējas, piemēram, lauksaimniecības zemēs. Piedāvāts arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis, kas nodrošinātu pilnīgi visu Latvijā radīto notekūdeņu dūņu atbilstošu apstrādi, pārstrādi un izmantošanu, tādējādi nodrošinot gan vides aizsardzības prasību ievērošanu, gan iespējamu augsnes bagātināšanas līdzekļu importa samazinājumu, izmantojot vietējos resursus. Piemēram, izmantojot notekūdeņu dūņu pārstrādei kompostēšanas tehnoloģijas, Latvijā ik gadu būtu iespējams saražot aptuveni 100 000 t komposta.
Speciāli organizētā semināru ciklā biedrība ar izstrādāto stratēģijas projektu iepazīstinājusi visas iesaistītās puses un plašāku sabiedrību, kā arī nodevusi dokumentu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tālākai virzībai uz nacionāla mēroga plānošanas dokumenta statusu. Videoieraksti un prezentācijas no semināriem par Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģiju atrodami šeit https://saite.lv/ToVai .
Sandis Dejus
Izpilddirektors
Biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija”
Lielirbes iela 1, Rīga, LV-1046
+371 2 6591517
