Talka dabā ir lielisks veids, kā, praktiski un aktīvi iesaistoties, gūt informāciju un zināšanas par aktuālu un svarīgu tēmu – par izmaiņām un procesiem dabā, to kārtību un nozīmību mūsu dzīvē.

Projekta LIFE GoodWater IP rīkotajās talkās atjaunojam dabisku upes tecējumu, atbrīvojot to no dažādiem šķēršļiem – sākot ar nelieliem bebru dambjiem, sakritušu koku saskalojumiem un akmeņu krāvumiem, beidzot ar liela apjoma koku  sagāzumu un citu objektu izvākšanu. Viss minētais visbiežāk upei kaitē, palēninot ūdens dabisko tecējumu. Brīdī, kad upē dabisku vai cilvēku veidotu objektu dēļ ievērojami zūd straumes ātrums, pasliktinās tās spēja pārvietot un izgulsnēt sedimentus, uzkrājas smiltis un dūņas, ūdenī būtiski samazinās skābekļa daudzums. Šādos apstākļos lēnajam upes posmam draud aizaugšana. Visjutīgākās šajā ziņā ir strauji tekošās upes, kurās nārsto lašveidīgās zivis, nēģi un mīt dažādi vēžveidīgie.

Šogad talkas turpināsies četrās projektā izvēlētajās upēs, gan atgriežoties jau pazīstamos posmos, gan turpinot darbu pie tālākas upes attīrīšanas. Mergupē jūlija vidū atgriezīsimies taisnotajā posmā, lai ievietotu koku un akmeņu konstrukcijas upes gultnes un tecējuma uzlabošanai. Zaņā jau pašā jūlija sākumā un Aucē – augusta sākumā – darbi turpināsies jau iepriekš atbrīvoto posmu pagarināšanā, lai upē veidotos arvien garāki, brīvi plūstoši ceļi, kur tai tecēt un attīrīties. Slocenē pēc pērnā gada talkas upes straujteces biotopā, šogad augusta beigās plānots turpināt darbus pie bebru dambju un koku sagāzumu izvākšanas, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus hidroloģiskos apstākļus augšpus biotopa.

Gribam uzsvērt pozitīvo rezultātu vietējo iedzīvotāju iesaistē upju sakopšanā. Pēc pagājušā gada talkas Aģes upē Zvejniekciemā sākusi veidoties vietējo entuziastu kopiena, kas ar projekta pārstāvjiem dalās informācijā par jaunāko situāciju upē –problēmobjektiem, vai tieši otrādi, ar kādu patīkamu sasniegumu ceļā uz brīvāku un tīrāku upi. Arī šīs sezonas talkā liela uzmanība tiks pievērsta talcinieku informēšanai par to, kādai ir jābūt, jāizskatās un kā jāplūst ekoloģiski labai, vērtīgai, dabiskai upei, un kā ikviens var rīkoties, lai nodrošinātu tās kvalitātes nepasliktināšanos vismaz sev tuvākajos posmos. Īpaši augsti novērtējam, ja talkas dalībnieks ar iegūto pieredzi dalās tālāk savā cilvēku lokā, tādējādi palīdzot projekta misijai izskanēt plašāk un arī citām upēm kļūt dabiskākām.

Piemērs, kur krasta erozijas rezultātā gāzušies koki, aiz kuriem mazāka izmēra koki un aizskalotu bebru dambju sastāvdaļas aizķērušies un turpinājuši uzkrāties. Šādos koku sanesumos nereti saķeras un uzkrājas arī cilvēku radītie atkritumi (plēves, maisi, pudeles u.c.), intensificējot sanesumu uzkrāšanās procesus. Augšpus sagāzuma ūdens sāk stāties, vai atrod citu ceļu, tālāk “graužoties” krastos.

Pie līdzīga izmēra šķēršļa izvākšanas darbojāmies Aģes upē, Zvejniekciemā.

Koku sagāzumu kaskāde, kur augšpus tā ūdens jau nostājies. Manāms arī lielāks aizaugums, jo ūdens sasilst vairāk, straumes nav, sedimenti uzkrājas.

Skaista upes posma piemērs – noēnojums un saules gaisma vienmērīgos daudzums. Tuvāk krastiem arī ūdens lēpes, kas kalpo kā dzīvotne dažādiem ūdens organismiem.

Divi piemēri, kur koki upē nebūt nav slikti. Abos gadījumos ir manāma straumes paātrināšanās. Ja daļa no atmirušās koksnes upē atrodas ieslīpi krastam (attēls pa kreisi), tā rada noēnojumu, “aizķer” straumi, tādējādi pie tās izskalojas bedres un atsedzās oļi, kas īpaši patīk lašveidīgajiem un nēģiem, bet tie arī “iebīda” straumi pareizajā virzienā – upes vidū. Vietā, kur tiek nojaukts bebra dambis, redzama tūlītēja straumes atgriešanās (attēlā pa labi), kas ar savu spēku var aizskalot prom arī citus mazākus, nevajadzīgus objektus pa ceļam. Koki, kas atrodas virs ūdens gluži vienkārši ir kā papildu dzīvotne (apstākļi) dažādiem kukaiņiem un citiem mikroorganismiem.