4 reģionālie vebināri 4 upju baseinu apgabalos, 4 marta piektdienu pēcpusdienaās pulcēja kopumā vairāk kā 200 dalībnieku, pārstāvot gan novadu pašvaldības, gan biedrības, gan alianses, lauku saimniecības un vietējās kopienas no visas Latvijas. Vebinārā “Vietējās sadarbības un iesaistes iespējas ilgtspējīgai virszemes ūdens resursu apsaimniekošanai” piedāvājām izsmeļošas speciālistu prezentācijas, aktīvas diskusijas, saņēmām āķīgus jautājumi un sniedzām skaidrojošas atbildes – tā īsumā varētu raksturot projekta LIFE GoodWater IP rīkotos informatīvos pasākumus.

Informatīvo pasākumu mērķis balstījās divās vienlīdz svarīgās komponentēs: iepazīstināt ar projektu un informēt par iespējām ikvienam pieteikt savu ideju, lai saņemtu  mērķtiecīgu finansiālu atbalstu, savā pašvaldībā risinot ūdens piesārņojuma problēmu ar zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem.

Projekta vadītāji Linda Fībiga un Jānis Šīre no LVĢMC pastāstīja par projektu, tā galvenajām aktivitātēm un mērķiem, īpaši akcentējot virszemes ūdens kvalitāti katrā upju baseinu apgabalā, plānotās projekta aktivitātes un sasniedzamos mērķus. Par jau paveikto izpēti un turpmāk plānoto vairākos demo objektos runāja projekta kolēģi – par Saukas ezera un Auces upes pirmajiem izpētes rezultātiem izsmeļoši pastāstīja Linda Uzule no Latvijas Universitātes, par Aģes upi un lauksaimniecības ietekmi uz to prezentēja Ainis Lagzdiņš no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, par Zaņas upes ekoloģisko caurplūdumu informēja Linda Fībiga no LVĢMC, savukārt par Mergupes izpēti pastāstīja Kaspars Abersons no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR».

Pasākumu otrā daļa tika veltīta tam, lai aicinātu iedzīvotājus sadarboties ilgtspējīgai ūdens objektu – upju un to posmu, ezeru –  apsaimniekošanai ilgtermiņā, jo sabiedrības iesaiste, pozitīva attieksme un sadarbības potenciāls ir ļoti svarīgs aspekts visa projekta kontekstā.

Anita Dzelme no LLKC pastāstīja par mazo grantu mērķiem, atbalsta intensitāti, vērtēšanas kritērijiem un turpmākajiem soļiem. Lai sniegtu interesentiem iedvesmu un pasaules praksē balstītus risinājumu piemērus ūdens kvalitātes uzlabošanai, Anda Ruskule no BEF  prezentēja dabā balstītus risinājumus, pastāstot un parādot ilustratīvus piemērus par  fitoremidāciju, buferjoslām, publiskās ārtelpas veidošanu un pielāgošanu, kā arī raksturoja grantu shēmas atbalsta prioritātes.

Diskusiju laikā izskanēja dalībnieku jautājumi, pārdomas un viedokļi gan par bebru dambju novākšanu, gan upju krastu stiprināšanu, gan par peldošiem superfiltriem un slūžu atjaunošanu, gan par nepieciešamo priekšizpēti pirms darbu veikšanas un upju veselības uzlabošanas pasākumu projektēšanas iespējām, gan arī par pašvaldību iespējamo līdzfinansējumu un mazo grantu attiecināmajām  izmaksām.

Arī pēc semināriem no dalībniekiem tika saņemti gan atzinīgi vērtējumi par interesanto un vērtīgo informāciju, kas iegūta pasākumu laikā, gan tika iesūtīti papildus precizējoši jautājumi ekspertiem par projekta norisi un turpmākajām aktivitātēm, par prezentācijās izmantoto terminoloģiju, kā arī par aktuālajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un papildus iespējām iegūt specifisku informāciju par virszemes ūdens ekoloģisko kvalitāti konkrētos ūdensobjektos. Tas apliecina, ka tēma ir svarīga un aktuāla, jo cilvēkiem reģionos rūp, kas notiek ar viņu tuvumā esošajām upēm un ezeriem, kur un kā var uzzināt vairāk un kā var praktiski iesaistīties un rīkoties!  

Projekta komanda cer saņemt interesantas un inovatīvas idejas grantu konkursam un ir ļoti gandarīta par dalībnieku interesi un vēlmi izmantot iespēju, lai kopīgi sadarbotos un īstenotu dažādas iniciatīvas virszemes ūdens resursu stāvokļa uzlabošanai.

Informāciju sagatavoja Dace Strigune (BEF), Kristīna Veidemane (BEF), Anita Dzelme (LLKC)

Semināra prezentācijas pieejamas šeit: