Ziemeļvalstu hidroloģijas konference (Nordic Hydrological Conference, NHC) jau gadu desmitiem kalpo kā platforma Ziemeļvalstu un Baltijas valstu hidroloģijas kopienai, lai draudzīgā gaisotnē apmainītos ar idejām, jaunāko pētījumu atziņām un gūto pieredzi. Šogad, no 3. līdz 5. jūnijam, konference pēc 17 gadu pārtraukuma atgriezās Īslandē un bija veltīta klimata pārmaiņu ietekmei uz hidroloģisko ciklu un ūdens resursiem, īpašu uzmanību pievēršot dažādiem pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumiem.

Ņemot vērā arvien jūtamākas izmaiņas nokrišņu režīmā, temperatūrā un – atsevišķos reģionos – ledāju kušanā, tēma, kas skar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir īpaši aktuāla. Galvenās tēmas aptvēra plašu jautājumu loku no plūdu un sausuma riskiem līdz inovatīvām dabas risinājumu un tehnoloģiju pielietošanai. Vienlaikus konferencē tika atspoguļoti arī citi ar hidroloģiju saistīti temati, ļaujot dalībniekiem prezentēt plašu pētījumu klāstu un inovatīvas idejas. Turklāt NHC ietvaros liela nozīme tiek piešķirta arī tīklošanās pasākumiem, veicinot jaunu sadarbību veidošanos un stiprinot profesionālos kontaktus.

Galvenie tematiskie virzieni:

• klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens resursiem: Konferences ievadā tika uzsvērta klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem un jūras līmeni Īslandē, kā arī hidroenerģijas nozīme mainīgajos klimata apstākļos. Vairākas prezentācijas, tostarp no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prezentācija, demonstrēja, kā klimata pārmaiņas ietekmē ekoloģisko caurplūdumu un plūdu biežumu Latvijas upēs. Tika analizētas arī izmaiņas nokrišņu un sausuma periodu tendencēs Somijā un citās Ziemeļvalstīs.
• plūdi un sausums: dabas ekstremālās parādības: Šī bija viena no centrālajām tēmām, kas tika aplūkota vairākās sesijās. Prezentācijās tika analizēti konkrēti plūdu gadījumi, piemēram, Gēvlē (Zviedrija), un apspriesti plūdu riska pārvaldības modeļi. LVĢMC pētnieki prezentēja pētījumus par ledus sastrēgumu prognozēšanas iespējām Latvijas upēs un to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs ledus sastrēgumu izraisītus plūdus nākotnē. Tika diskutēts arī par Ziemeļvalstu pieeju sausuma riska pārvaldībai un politikas veidošanai.
• dabā balstīti risinājumi un politika: Liela uzmanība tika veltīta dabā balstītu risinājumu (Nature-Based Solutions) integrēšanai plānošanā un pārvaldībā. Tika apspriesti tādi jautājumi kā “zaļās” inženierijas pielietošana pilsētvidē, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki prezentēja pētījumus par mežu apsaimniekošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti. Tāpat tika izcelta sadarbības un vietējo kopienu iesaistes nozīme, īstenojot ūdens resursu pārvaldības projektus.
• pazemes ūdeņi un ekoloģija: Vairākas prezentācijas bija veltītas pazemes ūdeņiem – to kartēšanai, kvalitātei un aizsardzībai. Latvijas Universitātes pētnieki iepazīstināja ar izaicinājumiem pazemes ūdeņu datu apkopošanā un analīzē Baltijas valstīs. Tika aplūkota arī lauksaimniecības radītā piesārņojuma, piemēram, nitrātu, ietekme uz pazemes ūdeņiem Dānijā un citviet. Ekoloģijas sesijās tika pētīta upju un ezeru ekosistēmu reakcija uz klimata pārmaiņām un cilvēka darbību.
• jaunākās tehnoloģijas un modelēšana: Konferencē tika prezentēti daudzi pētījumi, kuros izmantotas modernas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts sniega kušanas un upju noteces prognozēšanai, attālā izpēte ūdens kvalitātes novērtēšanai un dažādi hidroloģiskās modelēšanas rīki. Tie palīdz precīzāk prognozēt plūdus, novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi un izstrādāt efektīvākus ūdens resursu pārvaldības plānus.

Konferencē aktīvi piedalījās arī Latvijas pārstāvji, prezentējot pētījumus par dažādām valstij un Baltijas reģionam aktuālām tēmām:

• Plūdi un ledus sastrēgumi:
  • Līga Klints (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs; Latvijas Universitāte) divās prezentācijās analizēja ledus sastrēgumu prognozēšanas iespējas Latvijas upēs un plūdu biežuma analīzi klimata pārmaiņu kontekstā.
• Ūdens ekoloģija un kvalitāte:
  • Jolanta Jēkabsone (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) pētīja ekoloģiskā caurplūduma izmaiņas Latvijā saistībā ar klimata pārmaiņām.
  • Amanda Lazdiņa (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”) stenda ziņojumā demonstrēja klimata pārmaiņu ietekmi uz ekoloģiski jutīgām sugām un ar to saistītos pārvaldības izaicinājumus regulētās upēs.
  • Amanda Vasule (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”) stenda ziņojumā prezentēja pētījumu par Latvijas zemieņu upju hidromorfoloģisko kvalitāti un to ietekmējošiem faktoriem.
  • Ieva Siksnāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) demonstrēja telpisko datu apstrādi ūdens kvalitātes modelēšanai, izmantojot Bērzes upes piemēru.
  • Barbara Massalska-Duszczyk un Inta Dimante-Deimantovica (Latvijas Hidroekoloģijas institūts) prezentēja stenda ziņojumus par eitrofa pilsētas ezera atjaunošanu un ģipša izmantošanas efektivitāti fosfora zudumu samazināšanai no augsnes.
• Gruntsūdeņi un piesārņojums:
  • Jānis Bikše (Latvijas Universitāte) pētīja gruntsūdeņu monitoringa datus Baltijas valstīs, akcentējot datu izaicinājumus un “gruntsūdens atmiņas” efektu.
  • Inga Retiķe (Latvijas Universitāte) iepazīstināja ar stendu ziņojumiem par pārrobežu gruntsūdeņu noturības novērtēšanu, izmantojot satelītu datus, un par mikroplastmasas piesārņojuma sezonalitāti un telpisko mainību Latvijas jūras piekrastes pludmalēs.
• Mežsaimniecības ietekme uz ūdeņiem:
  • Ivars Kļaviņš un Zane Kļaviņa (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”) aplūkoja intensīvas mežsaimniecības ietekmi uz ūdens resursiem, meklējot līdzsvaru starp atjaunojamo resursu pieprasījumu un vides aizsardzību, kā arī pētot ūdens kvalitātes aizsardzības jautājumus meža meliorācijas sistēmās.

ŠEIT iespējams iepazīties ar pasākuma programmu, kā arī prezentācijās un plakātu sesijās klāstīto ziņojumu tēzēm!

Pēc Ziemeļvalstu hidroloģijas konferences LIFE GoodWater IP komanda tuvāk iepazina īslandiešu projektu LIFE ICEWATER, kas risina izaicinājumus ūdens tematikā Īslandē. Ja Latvijā šobrīd tiek ieviesti 3. cikla Upju baseinu apsaimniekošanas plāni (un izstrādāti 4. cikla plāni), Īslande šobrīd ievieš 1. cikla plānus un veido 2. cikla plānus. Īslandē ūdeņu kvalitāte ir samērā augsta – salas teritorija ir apdzīvota skraji, upes necieš no pārmērīga lauksaimniecības noteces piesārņojuma, tām piemīt augsta pašattīrīšanās spēja. Taču, ņemot vērā pieaugošo slodzi, ko rada tūrisma nozare, kā arī citus faktorus, līdzšinējā prakse, piemēram, sadzīves notekūdeņu apsaimniekošana vairs nav ilgtspējīga. Tādēļ Īslandes kolēģi bija īpaši ieinteresēti LIFE GoodWater IP izstrādātajā modelēšanas rīkā decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) potenciālās ietekmes apzināšanai un raksturošanai apdzīvotām vietās ar DKS īpatsvaru virs 50 procentiem. Tīklošanās gaitā abu projektu komandas apzināja vairākus saskares punktus, un ir skaidrs, ka šī sadarbība tiks turpināta ne tikai projektu, bet arī par virszemes ūdeņu apsaimniekošanas plānošanas atbildīgo iestāžu līmenī.